Raidījuma “Gimenes studija” viesi akcentē, ka bērni ir noilgojušies pēc skolas un arī ārpusskolas nodarbībām. Nodarbību organizēšanā jāievēro stingrie noteikumi, kas dažreiz ir ļoti sarežģīti. Visgrūtāk ir ar lielajiem kolektīviem - koriem, deju kolektīviem, citāds ir arī telpu izmantojums, lai mēģinājumi notiktu droši. Drošībai tiek dezinficēts inventārs, ko izmantot ārpusskolas nodarbībās.
Bērnu un jauniešu centrā „Rīgas Skolēnu pils” vecāki drīkst pavadīt tikai pirmsskolas vecuma bērnus, palīdzēt pārģērbties, tomēr nav iespējama distancēšanās, tāpēc nepieciešams lietot maskas. Bērnus, kuri iepriekš bija paraduši ierasties ātrāk pirms nodarbības un gaidīt to sākumu, tagad aicina ierasties tad, kad sākas pulciņu nodarbības. Bērni pirms nodarbībām var izmantot spēļu istabu, situāciju skaidro direktore Māra Vilciņa.
Centra direktore Māra Vilciņa atzīst, ka šajā mācību gadā ir saglabātas visas programmas, kas bija pagājušajā gadā. Jaunas gan nav nākušas klāt.
Latvijas Nacionālais kultūras centra pārstāvis Andris Groza uzsver, ka skola ir drošāka nekā braukšana sabiedriskā transportā, tāpat jāņem vērā, ka skolu situācija, salīdzinot ar piedzīvoto pavasarī, ir mainījusies. Tagad daudz vairāk par bērnu drošību domā skolās un arī ģimenēs. “Esam laikā, kad jāseko līdzi pārmaiņām, esam lepni, ka varam ievērot vadlīnijas,” pauž Groza.
Franču licejā lūdz vecākus nevest uz nodarbībām slimus bērnus, bet ir novērots, ka vecāki ar to grēko.
Bieži noteikumi reālā dzīvē ir neizpildāmi,
piemēram, ir mūzikas instrumenti, kurus bērni uz mūzikas skolu paši, bez vecāku palīdzības, nevar aiznest. Groza nesaskata problēmas - vecākiem jākomunicē ar izglītības iestādes pārstāvjiem, lai situāciju risinātu.
Interešu izglītības nodarbības bērniem bieži ir pieskatīšanas veids. Maija Vilciņa apstiprina, ka pērn tika ievērots, ka zināma daļa vecāku piemeklē pulciņus bērna brīvajam laikam, izmantojot pulciņus kā bērna pieskatīšanas veidu.
Iveta Pētersone Lazdāne apstiprina, ka šo jautājumu risina arī Franču licejā, arī tur aktuāls ir jautājums, ka ārpusskolas pulciņus izmanto kā bērna pieskatīšanas pakalpojumu, jo vecāki strādā ilgāk, bērniem skola beidzas ātrāk, bet nav, kas pieskata bērnus. Tam skolā izmanto arī pagarinātās dienas grupas.
Vadlīnijas nosaka, ka interešu izglītībā ir jāievēro stingri noteikumi, bieži tos nevar ievērot. Tas ir arī iemesls, kāpēc dažās skolās interešu izglītības nodarbības nenotiek, skaidro Agra Bērziņa no Valsts izglītības satura centra.
Rīgas Franču liceja direktora vietniece izglītības jomā Iveta Pētersone-Lazdāne uzsver, ka bērni skolā nejūtas emocionāli labi stingro ierobežojumu dēļ. Skolā bērniem jāievēro distancēšanās, bet no skolas viņi brauc pārpildītos transportos. Visi cer, ka situācija uzlabosies un noteikumi tiks mīkstināti.
Portāla "epulciņi.lv" veidotāja Ilze Zvaune atzīst, lai arī piedāvājums ir daudzpusīgs, vecāki ir kļuvuši piesardzīgāki. Viņa arī norāda, ka vislabākajā situācijā ir interešu centri, ko līdzfinansē pašvaldības; grūtāk ir tiem nodarbību organizētājiem, kur vecāki pilnīgi vai daļēji finansē bērnu interešu izglītību kādā privātās interešu izglītības skolās; vissmagākā situācija ir tiem pulciņu rīkotājiem, kuri nevar rīkot pulciņus vispārizglītojošās iestādēs.
