Radošā spēja ir personības īpašība, kura nav iedzimta, jo personība attīstās, svarīga ir vide un apstākļi. Jebkurš skolēns ir apdāvināts, viņam tikai nepieciešams pieprasījums – lai būtu pieprasīta skolēna potence būt radošam. Radošumu grūti izmērīt, jebkurā bērnā ir ļoti stiprs radošuma potenciāls, iespēja klūt radošam ir katram. Viss atkarīgs no apkārtējās vides, vecākiem, sabiedrības, skaidroja pedagoģijas doktors, Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs.
Rīgas Valsts Vācu Ģimnāzijas pedagoģe, Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas vadītāja Baiba Sileniece uzsvēra vides nozīmi: "Bērni atdarina un kopē to, ko redz sev apkārt."
"Radošums ir muskulis, kas ir jātrenē caur dažādiem uzdevumiem un pieredzēm. Visiem ir potenciāls būt radošiem," uzsvēra "Riboca" Izglītības projektu vadītāja Sandra Ķempele.
Ir speciālas radošas spējas, piemēram, mūzikā un mākslā, un vispārīgas, galvenais, ka bērns var attīstīties individuāli radoši, ka pieaugušais atrod laiku atbildēt uz bērnu jautājumiem. Bērns, uzdodot jautājumus, attīstās kā radoša personība, skaidroja Alijevs.
Ja skolotājs ir gatavs, bērns var attīstīties radoši. Piemēram, radošums matemātikā – bērni zina, ka 2+2 ir četri, bet jāizpēta – kāpēc? Matemātika nav tikai algoritmi vai formulas. Mācīšanās ir bērna unikālā pieredze, viņiem pašiem jāiziet izziņas process.
Sileniece raksturoja darbu skolā: "Ejam virzienā, ka skolotājs ir viens no tiem, kas kopā ar skolēniem izzina. Skolotājs nav patiesības augstākā instance."
"Tagad skola ir tendēta uz trūkumu novēršanu, vājo pušu stiprināšanu, piemēram, ar STEAM priekšmetiem. Es uzskatu, ka tas saistīts ar to, ka izglītības saturs ir maz integrēts. Intuīcija piemīt ne tikai māksliniekiem, bet arī zinātniekiem. Tāpēc jāmēģina pētīt un atrast iespēju attīstīt ne tikai loģisku un analītisku domāšanu, bet arī intuitīvu domāšanu," pauda Alijevs.
Skolotāji, atļaujiet bērniem spēlēties! Arī 7. un 12 klasē. Ja visu laiku gatavosim skolēnus pārbaudes darbiem, tad mums nebūs radošu personību, uzsvēra Alijevs.
"Laiki mainās, skolotāji nevar nodot zināšanas un skolēni tās pasīvi uzņemt. Ja mūsdienu valdība nevar risināt problēmas, tas nozīmē, ka neprot radoši pieiet lietām. Tas ir svarīgi jebkurai sabiedrībai, valstij, cilvēkam."
