Ģimenes studija

Atsākas rudens slimošanas - kā stiprināt bērnu imunitāti un pasargāt no vīrusiem?

Ģimenes studija

Pirmajā skolas dienā viesojamies Vaivaru pamatskolā

Bērna acīm piedienīga māksla jeb kā skaidrot bērniem mūsdienu mākslas norises

Pedagoģe par Brektes murāļa konfliktu: Saceļas vētra, un uzzinām daudz bagātīgas informācijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pirms dažām nedēļām viedokļu vētru publiskajā telpā sacēla sienas gleznojums „Veltījums Džemmai Skulmei”, tas tapa uz kādas pamatskolas sienas Rīgas centrā. Distancējoties no konkrētā mākslas darba analīzes un izvērtējuma, šis precedents raidījuma "Ģimenes studija" veidotājus rosināja aizdomāties par to, cik lielā mērā šis ir jautājums par mūsdienu mākslas izpratni, un arī to – vai un kā mēs, vecāki un pedagogi, esam gatavi bērniem skaidrot mākslas norises un paplašināt bērnu un jauniešu izpratni par laikmetīgo mākslu?

Skolas vecāki iniciēja parakstu vākšanu par darba aizkrāsošanu – skices autoram, māksliniekam Kristianam Brektem tika pārmests, ka uz pamatskolas sienas redzami "erotiska rakstura elementi ar nāves, seksualitātes un, iespējams, arī sātanisma mājieniem, kas pārkāpj Latvijas sabiedrības ētiskās normas un tika paustas bažas par šā murāļa iespējamo ietekmi uz mazāko klašu audzēkņu garīgo līdzsvaru, uzvedību un mācīšanās motivāciju". 

Ieceres virzītāji un realizētāji – fonds „Mākslai vajag telpu” – savukārt, vēstīja, ka darbs radies, iedvesmojoties no Džemmas Skulmes meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem un kurus māksliniece savā daiļradē it sevišķi daudz izmantojusi pēdējās desmitgadēs. Arī skolas siena, pēc viņu paustā, izvēlēta apzināti, akcentējot mākslas izpratnes veidošanu jau no mazām dienām, laikmetīgā veidā mudinot bērnus iepazīties ar vizuālās mākslas mantojumu un spēcīgām latviešu mākslas personībām.

 

Kāpēc daļai vecāku radās iebildumi pret mākslas darbu?

Pasaulē vienmēr ir bijis tā, ka ne visi domās līdzīgi. Muzeju apmeklēt ir mūsu izvēle, bet šīs ir notikums pilsētvidē, protams, liela nozīme ir kailumam, tas kairina cilvēka sapratni un izpratni.

Brekte sevi pozicionē kā provokatoru, pauž Jaņa Rozentāla Mākslas skolas pedagoģe, mākslas zinātniece Baiba Guste.

Skolas “Domdaris” vizuālās mākslas skolotāja Līva Skane uzsver, ka

šis ir arī jautājums par vecāku prasmi skaidrot mākslas darbu.

Ir dabiski, ka vecāku instinkts liek bērnu pasargāt no tā, kas, viņuprāt, nav bērniem piemērots, vecāku reakciju analizē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore Ieva Stokenberga. Kāpēc mūsu vēlme pasargāt izpaužas ar izvairīšanos par to runāt? Tas slēpjas prasmju reflektēt par savām izjūtām trūkumā un neuzticēšanās bērna prasmēm, spējām analizēt un izprast. Izvēlēšanās noslēpt to, kas mūsos raisa mulsumu un neizpratni, neatrisina situāciju, tā ir bīstama situācija.

Ilustratores Elīnas Brasliņas pirmā doma par radušos situāciju ir, ka “vieglāk norakstīt, ka tas ir pliki, nesmuki. Arī pilsētvidē nepieciešama dažādība; ja ir tendence noklusēt un nerunāt, tad jādomā – kas notiks tālāk?”

 

Kas vainas vēlmei, lai māksla ir pareiza vai skaista?

Katrā laikā, katrai sabiedrībai ir sava izpratne par to, kas ir skaists. Lielai daļai skaistums ir 19. gadsimta romantisma līmenī. Māksliniekiem vienmēr ir bijis uzdevums izaicināt un paplašināt mūsu redzesloku.

Mēs esam pieraduši pie zaķīšiem un kaķīšiem uz skolas sienas – šauri domāt tikai par vienu daļu.

Saceļas vētra, un uzzinām daudz bagātīgas informācijas. Tas svarīgāk nekā tikai – “smuks” vai “nesmuks”,

uzsver Līva Skane.

Estētiskuma kategorijas ir dažādas, bet šis ir stāsts par tiekšanos pēc saskaņotības. Laba māksla prasa zināmu piepūli, lai to varētu izprast dziļāk, ne tikai dekoratīvā izpratnē. Līdzīgā stilistikā zīmē arī bērni, tad varētu jautāt – “vai bērna zīmējumi ir skaisti”, pauž Ieva Stokenberga.

Radio klausītājs Pēteris komentē: “Tā nav māksla. Es uzzīmētu skaistāk.”

Elīna Brasliņa pauž, ka arī viņas darbus lasītāji ir vērtējuši kā pretīgu stilu. “Var ieteikt tiem, kuri saka, ka “es arī tā varētu”, pamēģināt.”

Vizuālā mākslā ir ļoti izplatīti teikt – “es arī tā varētu!”.

Pedagoģe Līva Skane vizuālās mākslas stundā dosies apskatīt Brektes darbu un plāno primāri noskaidrot, ko bērni redz šajos darbos, tikai tad analizēs autora ieceri.

 

Kas veido bērna izpratni par mākslu?

Skane savus skolēnus ved uz Mākslas akadēmijas skatēm, tur ir dažāda māksla, arī akti. Ja gadu no gada bērnam skaidro un runā, tad nav pārspīlētu emociju. Ja bērns nav pieradis redzēt šāda veida mākslu, būtu jādomā, kā ar bērniem par to komunicēt.

Gustes pieredze rāda, ka bērnu izpratne par mākslu, viņu sagatavotība ir dažāda. Parasti skolēni Jaņa Rozentāla Mākslas skolā ir sagatavoti, sākums ir ģimenē. Cilvēku veido iespējamais redzesloks, nākot uz mākslas skolu, bērns noteikti to ir īpaši veidojis.

No vecumposmu un psiholoģijas viedokļa ir būtiski neaizmirst, kā notiek mākslas process. Pirmkārt ir interese un uzmanība, vai ir trenētība pamanīt. Uzmanība ir kļuvusi par lielāko deficītu.

No ārpuses bieži šis jautājums ir nonivelēts līdz patikšanai, mākslai ir daudz svarīgākas citas pieredzes jomas.

Vai mākslas darbs uz sienas var ietekmēt bērna garīgo līdzsvaru, uzvedību un mācīšanās motivāciju? Psiholoģe uzsver, ka, ja būtu zināms kāds mākslas darbs, kurš visu uzlabo, to izmantotu. “Mēs baidāmies, saskatām ievainojumu un trauslumu tur, kur tā nav. Laimīgā kārtā bērnu psihe ir stabila pret ārējiem kairinājumiem.”

Negatīvu iespaidu bērniem var atstāt informācija, ka tur ir kāds apdraudējums vai ir biedējoši. Ja pieaugušajiem ir diskomforts, to nevajadzētu projecēt uz bērniem.

Bērniem noderīgi ir lomu modelis – ko darām, ja ir kas satraucošs, tas noderēs daudzās situācijās. Jāatceras – ja ir kas nepatīkams, tu esi tiesīgs neskatīties. Var ieteikt parunāt ar kādu – ventilēt emocijas.

“Vai tas tiešām mūs apdraud? Nē!” pauž psiholoģe.

Par konkrētā, diskusijas raisošā mākslas darba tapšanu mākslinieks Kristians Brekte stāsta raidījumā "Kultūras rondo."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti