Pazīmes, kas liecina, ka bērns pie ekrāna pavada pārāk ilgu laiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kā noskaidrots jaunākajā aptaujā, vecumā līdz trīs gadiem jau 73% bērnu ikdienā lieto dažādas ekrānierīces, un, vecumam pieaugot, palielinās arī ekrānos aizvadīto stundu skaits. Savukārt psihologi un mediķi ceļ trauksmi par nepieciešamību ekrānlaiku ierobežot: ja ekrāni tiek rādīti bērniem jau pirmajos dzīves gados vai arī ekrānlaika bērna dzīvē ir pārāk daudz, tas var negatīvi ietekmēt bērna fizisko, emocionālo un sociālo attīstību. Kā vecākiem izvērtēt, vai ekrānos pavadīto laiku ir nepieciešams samazināt?

Kā zināt, ka bērnam ekrānu ir par daudz? “Centrs Dardedze” psiholoģe Daina Dziļuma iesaka izvērtēt bērnu ieradumus, izmantojot šādas pazīmes:

Attiecības un emocijas

  • Bērns vairāk vēlas pavadīt laiku ekrānos nekā pavadīt laiku ar ģimeni vai draugiem.
  • Bērnam ir grūti sadraudzēties ar citiem un draudzību uzturēt.
  • Pienākot ekrānlaika beigām, bērns izrāda izteiktas dusmas.
  • Kopš brīža, kad bērns sāka lietot viedierīces, viņš kļuvis nesavaldīgāks, agresīvāks.
  • Bieži veidojas konfliktsituācijas ar vienaudžiem.
  • Bērnam trūkst empātijas, un viņš neizrāda rūpes par citiem.

Komunikācija

  • Bērnam ir grūti uzsākt sarunu vai piedalīties sarunās.
  • Bērns regulāri pārprot neverbālos signālus.
  • Bērns dod priekšroku īsziņām situācijās, kur iespējama reāla saruna.

Bērna kognitīvās spējas

  • Nelietojot ekrānus, bērnam ir grūti koncentrēties uz pašreizējo darbību.
  • Skolā pasliktinās sekmes, tiek kavēta vai neapmeklēta skola.
  • Bērns lielākoties runā un domā tikai par digitālajām aktivitātēm.

Fiziskās sekas

  • Bērns izvairās no sporta un spēlēm ārā.
  • Bērns maz guļ, naktī bieži mostas, redz sliktus sapņus.
  • Bērnam izveidojušās liekā svara problēmas.
  • Protams, ka aiz šīm pazīmēm var slēpties arī citi iemesli – gan paša bērna fiziskas vai psiholoģiskas īpatnības, gan arī problēmas ģimenē, tomēr ekrānierīču lietošanas izplatība, veiktie pētījumi un psihologu novērojumi rada pamatu uzskatīt ekrānus par vienu no būtiskiem “aizdomās turamajiem”.

Kā norāda neiroloģe Sandra Vestermane, bērns pirmajos dzīves gados iemācās tikai to, ko pats pieredz realitātē. Vecumā līdz trīs gadiem bērna smadzenēs visintensīvāk attīstās uztveres, valodas, kustību prasmes, kā arī stresa apstrādes, sevis nomierināšanas, impulsu kontroles un empātijas spējas, savukārt, apmēram 4-5 gadu vecumā galvenā apgūstamā prasme ir mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, spēja pielāgoties sabiedrībai, dalīties un darboties komandā.

Ja bērns neapgūst noteiktas prasmes atbilstošajā vecumā, vēlāk viņš var nespēt šo laiku atgūt. Tipiski bērnu attīstības problēmas tiek novērotas skolā, kad atklājas grūtības lasīt, rakstīt un noturēt uzmanību, kā arī sadarboties ar citiem bērniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti