Vai vidējā izglītība nākotnē būtu jāiegūst visiem un kādai jābūt vidusskolai, lai tā atbilstu mūsdienu jauniešu izglītības vajadzībām un sevis pilnveidošanai nākotnē – saruna Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.
Jaunā izglītības modeļa paredzētās izmaiņas vidusskolas mācību saturā
Jaunajā izglītības modelī paredzēts vidusskolēniem mācību programmā 60 – 70% mācīties vispārējos priekšmetus, bet 1/3 laika izvēlēties interesējošos priekšmetus. Tiek noteikti arī līmeņi - vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis izvēlētiem priekšmetiem.
Ogres vidusskolas direktors Igors Grigorjevs uzsver, ka šodien vidusskolā apgūst aptuveni 18 mācību priekšmetus, milzīgā mācību darba sadrumstalotība ir liela problēma – katru dienu skolēniem ir pa pieciem līdz sešiem mācību priekšmetiem, tāpēc nevar būt runa par mierīgu darbu. Jaunais piedāvājums šo problēmu mazina - 12. klasē ir seši līdz septiņi mācību priekšmeti, kurus apgūst padziļināti.
Pēc 9. klases jaunietim noteikti jāzina, ko vēlas darīt tālāk, jāizvēlas skola, saprotot, ko skolā varēs apgūt, kāds ir skolas solījums.
Izvēles iespējas eksistē arī tagad, bet nākotnē izvēles fleksibilitāte palielināsies, īpaši lielās skolās – jo lielāka skola, jo lielākas iespējas.
Būtiskā atšķirība ir tā, ka jaunajā piedāvājumā daļai mācību priekšmetu ir mazāks stundu skaits. Svarīgi uzsvērt, ka jaunajā modelī mācās visas jomas, bet pastāv iespējas - mācīties kopēju integrētu kursu nelielākā apjomā vai skolēns izvēlas mācīties padziļināti mācību priekšmetus.
Jaunā mācību modeļa ieguvums ir samazināta sadrumstalotība, iespēja izvēlēties to, kas interesē, tiek pārstrādātas mācību programmas un mācību saturs, kas ir liels ieguvums, uzskata Grigorjevs.
Nepieciešamās izmaiņas
Jaunajā piedāvājumā nav milzīgas atšķirības, arī šodien skolēni izvēlas, kurā virzienā mācīties. Pieredze rāda, ka izvēles ir noturīgas apmēram 80% gadījumu, daži audzēkņi vēlas mācīties citā nozarē.
Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis pauž, ka ir svarīgi vai jaunieši pēc devītās klases ir izdarījuši izvēles nākotnei: “Protams, ja jaunieši vidusskolā atnāktu, skaidri zinot par savām vēlmēm, tas būtu lieliski.”
Uz jauno piedāvājumu Grīnis skatās ar cerībām, bet pastāv arī bažas:
“Katru dienu septiņas līdz astoņas stundas skolā plus mājas darbi, to mūsdienās vairs nevar atļauties. Es teiktu: 30 stundas (nedēļā) skolā un pārējais laiks paša izvēlei.”
Skolēni pēc devītās klases bieži nezina, ko vēlas darīt izglītībā tālāk. Kad Mazsalacas vidusskolas skolēniem jautā, no kuriem priekšmetiem vidusskolā vajadzētu atteikties, viņi uzskata, ka lielākoties visi ir nepieciešami.
Grīnis izveidojis iniciatīvu, aicinot uz obligātu vidējo izglītību, uzsverot, ka joprojām Latvijā ir 19% vīriešu līdz 30 gadiem, kam nav vidējās izglītības.
“Obligātums nozīmētu pienākumu būt izglītības sistēmā līdz 18 gadiem, tas atrisinās problēmu, ka pusaudži nav uz ielas. Ir jābūt iespējai arī sakrāt savu vidējo izglītību dzīves laikā, paņemot dažādus kursus, no tiem kopā veidojot vidusskolas izglītību. Es neglorificēju vidējo izglītību, bet prasmju kopumu, ko dod vidējā izglītība,“ pauž Grigorjevs.
Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Elīna Petrovska uzsver, ka obligāta vidējā izglītība ir virziens, uz kuru jātiecas, lai vairotu iespējas dzīvē, lai būtu ieguvumi no izglītības.
Valstij ir jārūpējas, lai cilvēks turpina mācīties visu laiku.
