Klase

«Klase» 7. sērija

Klase

Augt bez vecākiem

Klase. Nikolas stāsts

Pāragra patstāvība, dzīvojot bez vecākiem. Nikolas pieredzes stāsts

Pāragra patstāvība bērnam var kaitēt, ja viņš tai nav gatavs. Bērni, kuri auguši bez vecākiem, agri spiesti būt patstāvīgi, viņiem ļoti nepieciešams pedagogu un sociālo darbinieku atbalsts un vienaudžu sapratne.

Uzziņai: Nikola. 16 gadi. Mācās Cēsu pilsētas vidusskolas 9. klasē. Vecāki šķīrušies mammas alkohola atkarības dēļ. Dzīvo kopā ar vecmāmiņu. Cietusi no vienaudžu apsmiešanas. Apmeklē individuālās konsultācijas matemātikā. Aizraujas ar rokdarbiem un mājturību. Brīvajā laikā pieskata māsas bērnus. Nevar izlemt, kādu profesiju apgūt. Grib kļūt par labu mammu.

Nikola pati no rītiem mostas, gatavo sev brokastis, pirms dodas uz skolu. Viņa uzsver, ka citās ģimenēs brokastis būtu pagatavotas un drēbes skolai noliktas, bērns paēd brokastis kopā ar ģimeni, tad dodas uz skolu vai vecāki aizved bērnu uz skolu.

Uzziņai:  Galvenais jautājums, uz kuru jāatbild vecākiem, liekot saviem bērniem pāragri būt patstāvīgiem – vai bērns ir tam gatavs?

Kādreiz Nikola dzīvoja ar mammu kopā, visi vienā dzīvoklī, bet mammas alkoholisma dēļ Nikola un viņas vecākā māsa sāka dzīvot atsevišķi kopā ar omi.

Uzziņai: 2016. gadā viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 9,5 litrus reģistrētā absolūtā alkohola, bet viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs 11,3 litrus absolūtā alkohola.

Tētis Nikolu atbalsta, viņam tagad jauna ģimene. Nikolai pietrūkst gan mammas, gan tēta. Lielākā daļa Nikolas skolotāju zina par viņas ģimenes situāciju, bet ir skolotājas, kuras to nesaprot.

Nikola atceras, ka piektajā klasē viņa ieguva jaunus klasesbiedrus, viens puisis Nikolu apcēla, aizskāra, darīja pāri: “Viņam ir visa ģimene – tētis, mamma, vecvecāki, viņu ģimene nesaprot, ka citiem ir savādāk. Viņš tieši par to apcēla, ka es dzīvoju pie omes, viņa ir sētniece, mamma ir dzērāja.

Es uzskatu, ka skolotājiem ir jāpalīdz tādos gadījumos, skolotājiem ir jāievēro tādas lietas. Kad man darīja pāri, skolotāji vienkārši uz to noskatījās.

Domāja, ka viņš jokojas, neko neaizrādīja, nepievērsa uzmanību neviens skolotājs.

Es vienkārši noklusēju un aizeju.”

Uzziņai: Skolotāji, kuri paši piekopj izvairīšanās stratēģiju, zināmā mērā pauž toleranci pret mobinga situācijām.

Nikola pa šiem gadiem kļuvusi patstāvīga un pati tiek galā ar visu. Kādreiz Nikola palīdzību lūdz sociālajai pedagoģei Lienītei, pie Inetas Lāces iegriežas katru starpbrīdi.

Uzziņai: Pusaudžu vecumā pieaugušo teiktais tiek ņemts vērā arvien retāk, taču joprojām ir svarīgi dzirdēt viņu viedokli. Tas ir apstiprinājums, ka jaunietis pieaugušajiem nav vienaldzīgs.

“Neesmu izdomājusi, ko es darīšu nākotnē. Bieži eju uz matemātikas konsultācijām, jo matemātika nav mana stiprā puse. Visi saka, ka es esmu stipra, ka man ir liela dzīves pieredze, es daudz ko zinu, bet es neesmu jutusi saikni ar vecākiem, joprojām dzīvoju ar omi.

Viņa ir sirsnīga, es viņai gribu pateikt paldies. Savādāk es nemaz nevaru iedomāties savu dzīvi, ja viņas nebūtu.”

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti