Ģimenes studija

Mājdzīvnieki var sniegt emocionālu atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām

Ģimenes studija

Izlaidumu laiks. Ko dāvināt un vai nepieciešamas dāvanas skolai un skolotājiem

Atbalsts bērniem ar īpašām vajadzībām un "sistēmas bērniem". Darāmā vēl daudz

Par sliktiem vecākiem nepiedzimst. Kā palīdzēt «sistēmas bērniem»

Lai īstenotu mērķi, ka bērnunamu bērni atrod sev jaunas ģimenes un valsts spēj palīdzēt ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, darāmā vēl daudz. Speciālisti uzskata, ka sistēma audzina tādus vecākus, kuru bērni var savukārt kļūt par "sistēmas bērniem", jo vecāki nav saņēmuši pietiekamu pieredzi un zināšanas ģimenē.

Vienaldzība ir piekrišana. Lielākais un nepieciešamākais atbalsts bērniem ir savlaicīga palīdzība bioloģiskajai ģimenei. Radio raidījumā Ģimenes studija” saruna par to, kā klājas „sistēmas bērniem” un bērniem ar īpašām vajadzībām.

Liela daļu bērnu, kuri nonākuši sistēmā, ir auguši bērnunamā; tas ir kā nebeidzamais aplis, jo bērnam nav citas pieredzes. Ja ieliek bērnu bērnunamā, tad, iespējams, tur audzina nākamo bērnunama bērnu vecāku, uzskata Karīna Pētersone.

Tagad ir pozitīva iniciatīva, ka bērnunamus slēdz un bērni aug audžuģimenē, bet bez bērnunamiem neiztiksim. Šobrīd ir audžuģimenes, kuras audžubērnus uzskata par iztikas avotu. Bērnam vajag piesaistes avotu, cilvēku, kuram var uzticēties, pauž Vadims Geža.

Sabiedrība mainās, piemēram, pirms 10 - 15 gadiem bija grūti iedomāties, ka ģimene aprūpē un audzināšanā pieņems bērnu ar AIDS, Dauna sindromu vai citām smagām saslimšanām, tagad pamazām tas notiek.

Mums ir jāizaug kā sabiedrībai, lai pieņemtu visus pusaudžus viņu sarežģītajā vecumposmā. Ir audžuģimenes, kuras darbojas ar pusaudžiem, ir tādas, kuras vēlas aprūpē ņemt mazākus bērnus.

Elīna Bataraga uzsver, ka dažviet bērnunamos Latvijā bērni ir apkopti un aprūpēti, bet ne visur. Ir bērni ar zemu svaru, kārtīgi nepaēduši. Bērni staigā nepiemērotās drēbēs. “Kāpēc nevar viņiem skaisti nogriezt matus, nevis vienkārši nocirpt. Ja mums tiešām rūp bērns, arī par mazām naudiņām varam sakopt, “ secina Elīna, tā uzsverot, ka bērnam viņa izskats un sabiedrības vērtējums ir ļoti svarīgs.

Karīna Pētersone aicina: “Veriet vaļā durvis, mums ir daudz bērnu, kuriem vajadzīga ģimene.”

Radio raidījumā tiek nolasīta mammas vēstule, kura savu bērnu ar īpašām vajadzībām pēc 14 gadu kopšanas nodod valsts aprūpē, jo vairs nespēj par bērnu rūpēties, ir izdegusi. Viņa 14 gadu laikā ir meklējusi palīdzību tiesās un dažādās institūcijās, bet tas nav devis rezultātus. Valsts atbalsts ģimenēm ar īpašo vajadzību bērniem nav pietiekams.

Valstij vajadzētu attīstīt mentoru kustību, lai iesaistītu apmācītus mentorus, palīdzot ģimenēm, kurās ir grūtības ar bērnu audzināšanu. Bieži ir tā, ka bērnu izņem no ģimenes, bet nedara visu, lai bērns paliktu ģimenē.

Karīnas Pētersones novērojums ir tāds, ka bāriņtiesai un sociālajiem dienestiem informācija par nelabvēlīgiem apstākļiem ģimenē nonāk novēloti. Jāsaprot, kāpēc, piemēram, izglītības iestādes nereaģē, ja redz ģimenes problēmas. “Mums nav atbalsta sistēmas vientuļajiem vecākiem. Neviens nepiedzimst ar domu – “es būšu slikts vecāks”. Valstiski nepieciešams analizēt, kur ir negatīvā perioda sākums.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti