Ģimenes studija

Mamma Arina: Mūsu kā īpašā bērna vecāku pienākums ir atklāti runāt, kā mēs dzīvojam

Ģimenes studija

Ierobežojumi dzemdību namos: kas šobrīd jāzina, pirms doties uz dzemdībām

Ģimenes dzīve šobrīd mainītajā dienaskārtībā: galvenais plānot un izrunāt visu ar bērniem

Paliekam mājās! Praktiski ieteikumi vecākiem un bērniem dienas plānošanai un idejas aktivitātēm

Ārkārtas situācijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ mainīta dienaskārtība un ierobežotas ikdienas aktivitātes, tas izmaina dienas ritmu ģimenēs, vecākiem nav viegli strādāt un uzraudzīt bērnus. Speciālisti raidījumā "Ģimenes studija" iesaka stingri izplānot vecāku un bērnu dienas gaitas, veikt kopējas aktivitātes un pret šo laiku izturēties kā ārkārtas situāciju, kurā daudzas prasības un noteikumi ģimenē mainās.

"Gimenes studija" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

 

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

Mamma Kristīne Maže par situāciju savā ģimenē skaidro, ka vairāk emocijas raisa tas, kas notiek vai nenotiek darbā. “Citādā ziņā mana ikdienas rutīna nav mainījusies. Rīta pastaiga (uz ielas nav cilvēku), ir rīta vingrošana. To iesaka arī pasaules speciālisti – saglabāt fiziskās aktivitātes.”

Kristīnei ir lielas bažas par sevi, par savējiem, kā situācija attīstīsies. Bērniem ir jāpalīdz nosaukt emocijas, tas var palīdzēt saprast, kā palīdzēt.

Mācītājs Edgars Maže stāsta, ka “baiļu brīži uznāk šad un tad, bet visvairāk par savējiem. Iespējas, ka mūs tas var skart, ir reālas.”

Arī Klusuma skolas pasniedzēja Inese Strante uzsver, ka ikdiena ir mainījusies, visa ģimene ir mājās un cenšas neiet ārpus mājas. Bērni bija satraukti un starp viņiem bija trauksme. Ģimenē ir četri bērni. Pagāja pāris dienas, kamēr pieaugušie tika galā ar savu satraukumu. Ģimenē ir ieviestas rīta un vakara sapulces. Tad sāk dienu ar sarunām par sajūtām un emocijām. “Tas gan līdz šim tik nopietni nav bijis,” skaidro Inese.

Inese pieaugušajiem iesaka pievērsties meditācijai, šādi klusuma brīži ir ļoti palīdzoši.

Viens no satraukumiem sabiedrībā ir, ka ģimenēs var pieaugt vardarbība, jo šajā situācijā cilvēki var kļūt nervozi un nervozitāte izpausties uz bērniem.

Kristīne Maže uzsver, ka sterilu mieru ievērot nav nedz nepieciešami, nedz iespējami, jādzīvo normāla dzīve. “Attiecību pārrāvumi būs, bet tas nav ilgtermiņā. Labas attiecības raksturo ne pārrāvumu daudzums, bet gad spēja atjaunot attiecības.” Tas attiecas arī uz vecākiem un bērniem.

Klusuma skola no 31. marta organizēs tiešsaistes nodarbības bērniem.

Praktiski ieteikumi vecākiem

Līga Bērziņa no “Uzvedība.lv” raidījumā vecākiem dod praktiskus ieteikumus, kā organizēt dienu, ja visa ģimene ir mājās, vecāki strādā un bērni mācās attālināti.

“Neklausieties tajos, kas saka, ka nemākiet audzināt bērnu. Tās ir divas slodzes – strādāt un palikt mājās ar mazajiem. Tas ir kā restorānā, kur jūs strādājiet par viesmīli, un jums pasaka, ka jums ir arī jāgatavo ēst. Tā ir dubulta un pat trīskārša slodze.

Tas ir normāli, ka jūs bērnu klātbūtnē nespējat koncentrēties, jo smadzenes ir tā iekārtotas. Jūs mājās būsiet daudz neproduktīvāki, un ir svarīgi to pieņemt.

No rīta, kamēr bērns vēl guļ, izdariet sarežģītākos darbus. Ja esat nakts cilvēks, strādājiet pa nakti un ignorējiet piecos no rīta klubiņus. Man personīgi būtisks jautājums ir – kas šodien ir vissvarīgākais?

Plānošana. Plāns krīzes situācijā ir ģimenes mugurkauls. Plāns ir nepieciešams rakstisks, lai varētu sekot līdzi notikumiem un mainīt plānu, ja ir kāda neparedzēta situācija.

Plānu sastādot, vecāki informē par lietām, kuras veicamas vecākiem, tad bērni informē par saviem plāniem un nākamajā dienā darāmo. Tas ir svarīgi arī bērnudārzniekiem.

Neuzlikt superaugstus mērķus, izvirzīt savas prioritātes. Iepazīstināt ar plānu apkārtējos un pielikt plānu pie sienas. Plānā jābūt redzamam, ko tu sagaidi no sevis, ko mēs sagaidām no citiem, kurš būs kopā pavadītais laiks, kur katrs darbosies atsevišķi. Plānus veidot kopā. “Jūs redzēsiet, ja bērns būs atbildīgs par savu dienu, pretestība samazināsies. Skolēni, kuri paši plāno savu dienu, vairāk piedod vecākiem,” uzsver Līga Bērziņa.

Saplānojiet, ko jūs varētu darīt kopā. Piemēram, gatavot brokastis, kārtot. “Nesakiet, “sakārto istabu!” Sakiet, visas mantas, ka ir uz grīdas, saliekam plauktos.  Kas liks drēbes veļas mašīnā? Svarīgi, lai jūs kopā šo plānu izveidotu un arī kopā pie tā turētos. Sarakstiet mājas pienākumus – kas ko darīs.”

Pulksteņi un taimeri. Stundu pat pieaugušie nespēj fokusēties darbam. Bērniem varētu būt nepieciešams taimeris – 10 minūtes nepārtraukti strādā, 10 minūtes atpūta. Sešas stundas skolā nav sešas stundas mājā pie galda. Tas ir daudz grūtāk

Nelabo kļūdas bērnu vietā, bet pajautā, kā viņi nonāca pie šādas atbildes. Māciet bērniem padarīt darbiņus līdz galam.

Rīta puses ir labāk organizēt individuālam darbam, pēcpusdiena kopīgām aktivitātēm un ekrāna laikam. Tas jums iedos vēl dažās stundas produktīva laika.

Pēcpusdienai sagatavojiet neatkarīga darba kasti. Tur iekšā izdrukātas uzdevumu lapas, zīmuļi, krītiņi, papīri. Saraksts ar lietām, kuras bērnam pašam patīk darīt neatkarīgi un vienam pašam.

Veicināt neatkarību. Parādiet, kā izdrukāt darba lapas. “Saki, ka tu sagaidi, ka viņš strādas neatkarīgi. Ja tu ļausi viņam jautāt ik pēc piecām minūtēm, viņš to turpinās darīt. Sarunā jautājumu laiku. Veicini, lai bērni lūdz palīdzību viens otram. Tev jāfokusējas uz savu darbu, bērniem – uz savējo. nepārtrauc telefona zvanu, jo septiņgadniekam gribas dzert.”

Samazināt prasības pret kārtību.

Klusais laiks, radošais laiks. Bērni var neiet gulēt, bet viņiem ir jādara kas klusiņām. Viens ir skatīties televīziju, bet pavaicājiet pašam bērnam, ko viņš vēlētos darīt šajā klusajā laikā. Spēlēties ar lellēm, krāsot ar ūdenskrāsām, lasīt grāmatas. Bērns var gulēt. Nelieciet gulēt gultā. Lai guļ uz grīdas. Uzceliet telti zem galda. Ja nespēlējas viens, nedaudz paspēlējieties kopā ar bērnu.

Svarīgākais ir būt kontaktā ar bērnu. Bērni baidās mūs pazaudēt, un mums mainās viss, kad mēs pieslēdzamies darbam, un bērni jūt to.  Bērniem ir svarīgi tikt pieņemtiem tādiem, kādi tie ir tieši tagad, nevis, ka mēs uz tiem skatāmies kā uz ideālu.

Ja jums zvana telefons, uz kuru jums jāatbild, pabrīdiniet zvanītāju, ka esat mājās ar maziem bērniem un ka varētu būt fona troksnis. Nemēģiniet aizmukt no bērniem – jo vairāk jūs no viņiem muksiet, jo trauksmaināki viņi būs.

Maltītes – vienkāršas, ātri pagatavojamas. Ieplānojiet našķu laiku. Nevar būt tā, ka bērni pazūd ar krekeriem istabā. Jā, jūs redzēsiet, mājā esot, viņi ēd daudz vairāk.

Jums nav jābūt audzinātājiem, jūs esat vecāki. Un tikai vecāki. Rotaļīgums. Ja jums nav rotaļīguma sajūtas, izliecieties, ka jums tā ir. Tas ir profesionāli. Rotaļīgums un jautrība ir nepieciešami, lai noturētu bērna uzmanību. Un smadzenes attīstās tikai tad, ja ir jautrība.

Skatieties, kas motivē bērnu. Arī šādā izolācijā mums ir nepieciešama cerība, apsolījums kaut kam lielam un skaistam. Nesoliet bērnam neko, bet pavaicājiet viņiem, pašiem, ko viņi vēlētos. Atbildes jūs pārsteigs. Tas nav – kas man par to būs, ja es izslaucīšu savu istabu vai sakārtošu mantas?

Organizējiet bērna sensoro vidi. Ir bērni, kuriem viss varētu būt par skaļu. Ir bērni, kuri meklē kādas sensorās sajūtas. Es ceru, ka jums neiet radio vai TV fonā. Nesāciet rītu ar multenēm.

Bērniem ir ļoti nepieciešama jūsu nedalītā uzmanība. Ja tās ir 15 minūtes rotaļu laika, tad mēs spēlējamies 15 minūtes, nevis paralēli lasām e-pastu telefonā.

Bērni prot daudz vairāk nekā jūs domājiet. Māciet darīt konkrētu darbiņus. Ļaujiet bērniem kļūdīties, ļaujiet būt neperfektiem, galvenais - ir labi nodomi un klusums.

Ko darīt?

Skatieties, ko mazajam jau patīk darīt un vienkārši ievirziet to drošākā gultnē

  • Sāls mīkla. Ar siltu ūdeni.
  • Ja bērnam patīk dauzīties, nolieciet plastmasas glāzīti un lūdziet pārlekt pāri, tad divām glāzītēm, tad trim.
  • Bumba. Bumba ir viss. Porolona bumba, jo baloni sprāgst. Salieciet glāzītes, lai viņi ripina kā boulinga bumbu.
  • Ja bērniem patīk šaudīties ar ''Nerf'', lai viņi šauj nevis viens uz otru, kas parasti rada lielu troksni, bet sagatavojiet šaušanas stendu, kur viņiem jātrāpa un jāsaņem konkrēts punktu skaits balvām.
  • Silts, auksts, karsts. Viens noslēpj, pārējie meklē, un slēpējs saka:  silts, auksts, karsts.
  • Pie sienas pielipiniet līmpapīra gabalu, un bērni lai veido gleznu, lipinot klāt un knibinot nost mazus priekšmetus.
  • Zīmēšana uz lielām papīra lapām, papīru plēšana.
  • Puzles.
  • Krustvārdu mīklas, labirinti, rēbusi, sudoku mīklas.
  • Grāmatas. Vēl vairāk grāmatu. Komiksi. Maziem bērniem ļoti patīk komiksi.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti