Māra zina, ka otrajā klasē būs jāmācās reizināt, taču tas viņu nemaz nebiedē, jo, kā pati saka, reizināt prot jau kopš četru vai piecu gadu vecuma. To viņai iemācījis opītis. Arī ar rakstītajiem burtiem Māra jau prot rakstīt, viņai patīk lasīt un visvairāk – sadraudzēties.
Saruna ar Māru norit divas dienas pirms 1. septembra platformā "zoom". Pirmajā klasē Māra pusgadu mācījās attālināti, tāpēc tiešsaistes tikšanās Mārai nav svešas, viņa prasmīgi pārvalda programmu, atbildēs uz jautājumiem pievienojot emocijzīmes un rakstot arī čatā. Tomēr mūsu sarunā Māra runā par skolu klātienes izpratnē, to, uz kuru viņa dodas šodien.
Tu gaidi skolu?
Jā! Tāpēc, ka tur ir matemātika un es varu iet uz pulciņiem.
Tu gaidi skolu tikpat ļoti cik pagājušajā gadā?
Bišķin mazāk īstenībā. Tāpēc, ka man vajadzēs matemātikā reizināt un tagad vajadzēs angliski rakstīt.
Kurā klasē tu mācīsies?
Otrajā.
Tu vairāk gribi mācīties vai satikt klasesbiedrus?
Manas draudzenes vairāk. Es jau vienu esmu satikusi. Nesen, kad bija manas māsas Zīles dzimšanas diena.
Kas tevi vedīs uz skolu?
Mana māsa. Vai es vienkārši pati iešu.
Tu pati māki aiziet?
Jā, no manas mājas nav tik tālu, var braukt ar autobusu, un tad būs jāpāriet pāri ielai.
Tu jau esi liela, tu vari iet pati uz skolu, ja?
Nu, kad man būs divdesmit ceturtajā novembrī dzimšanas diena.
Cik gadu tev paliks?
Astoņi, so (angliski: tātad) es varēšu iet viena pati.
Kā tev liekas, ko mācīs otrajā klasē?
Matemātiku, angļu valodu, mūziku.
Un kas otrajā klasē būs citāds nekā pirmajā?
Ka būs matemātikā reizināšana, un man tā šķiet, ka arī būs jāraksta.
Kur tev būs jāraksta?
Angļu valodā.
Un latviešu valodā?
Man būs jāraksta ar rakstītajiem burtiem.
Tagad tev nebija?
Man bija.
Un tev sanāca?
Jā.
Ko tu iemācījies pirmajā klasē?
Es iemācījos, kā ir jāraksta ar rakstītajiem burtiem, es jau manējo vārdu zināju, kā ir ar rakstītajiem burtiem, man jau dārziņā mācīja ar rakstītajiem burtiem, so (angliski: tātad) man neiemācīja, es jau zināju, kā rakstīt manu vārdu un visu pārējo.
Ko tu gribētu iemācīties otrajā klasē?
[Māra uz ekrāna uzliek Lielbritānijas karoga emoji] Tas nozīmē, ka varbūt es mācīšos valstis. Nu es to baigi nezinu.
Kā tev šķiet, no visām lietām, ko māca skolā, kas tev visvairāk noderēs, kad tu izaugsi liela?
Kā pateikt dažādas valstis. [Māra uz ekrāna uzliek Francijas karoga emoji] Franciju. Es gribu iemācīties ļoti daudzas valstis. [Māra uz ekrāna uzliek Krievijas karoga emoji] Arī tie, kuri tagad uzbrūk. Vairāk gribu Ukrainu. Tāpēc, ka tad es varu sadraudzēties ar ukraiņu bērniem.
Ko tu gribētu šogad darīt skolā, ko darīji pagājušajā gadā? Kas tev patika skolā?
Man patika sadraudzēties, būt pārīšos ar puišiem.
Pārīšos? Tas ir sadoties rokās, iet uz pusdienām?
Jā. Un ar manām draudzenēm.
Kas tev nepatika skolā?
Man nepatika, ka daži ir draugi ar tiem, kuriem vienmēr ir ēdiens līdzi. Ēdiena kastīte. Ir tāda meitene.
Tu ņem parasti līdzi ēdienu savā kastītē?
Jā, bet es parasti jau neņemu.
Ko tu šogad liksi savā skolas somā? Tu biji iepirkties skolai?
Jā, es jau biju! Es tieši vakar biju!
Vai tev kaut kas noderēs no pagājušā gada arī?
Man tā šķiet, ka nenoderēs.
Ko tu nopirki skolai?
Visu, ko man vajag! Līme, otrā līme, visas krāsojamās lietas, ko man vajag šajā gadā. Nu man vēl ir flomāsteri kaut kādi simts, kas man noderēs.
Ko tu gribi izkrāsot?
Es gribētu visvairāk izkrāsot karogus.
Tu nesīsi savai skolotājai 1. septembrī puķes?
Vienu minūti, man jāparunājas ar tēti. [Māra uzliek "mute", aiziet, pēc mirkļa atgriežas] Es nesīšu! Tētis uzreiz teica!
Kādas puķes tu nesīsi?
Pajautāšu savai māsai, tāpēc ka viņa zina. Es zinu, ka Ingūnai patīk oranžā vai dzeltenā krāsa. Tās ir viņas mīļākās.
Kas ir Ingūna?
Ingūna? Mana skolotāja, arī matemātikas un latviešu valodas. Ingūna ir ļoti forša, viņa aizrāda puišiem. Tāpēc, ka puiši visu laiku runājas. Tie, kuri ir aizmugurē! Tie, kuri ir aizmugurē!
Meitenes nerunājas? Tikai puiši?
Meitenes arī runājas. Dažreiz pat es!
[smejos]
Ko? Man jāparunājas! Kurš bērns var turēties stundu un nerunāties?
Ko tu parasti dari starpbrīžos?
Vai nu es eju ārā no klases, vai nu es ēdu savu pusdienu kastīti, vai nu es eju pie draudzenēm.
Ko tu parasti paņem līdzi pusdienu kastītē?
Saldumus. Dažreiz.
Tev garšo skolā pusdienas?
Nu mums vienmēr nedod tieši to pašu, mums katru dienu dod citādākas. Nu es ēdu rīsus un griķus, makaronus. Un zupu!
Ko tu gribētu darīt starpbrīžos?
Rakstīt.
Par ko rakstīt?
Par mīlestību. Nu dažreiz. Un vēl ko es gribētu, ko mēs nedrīkstam, ko mēs drīkstam tikai tad, kad stundas beidzas, tas ir – skatīties telefonu. Mēs varam tikai piezvanīt, kad beidzas stundas, mēs nevaram spēlītes spēlēt. Otrdienās un trešdienās mēs varam, jo tad ir ļoti forša skolotāja, kura nes UNO, viņa vienmēr nes spēles. Viņa pat atļauj skatīties multenītes.
Jūs neskatāties mācību stundās multenītes?
Dažreiz. Tikai mēs nevaram izvēlēties.
Tev bija kaut kas jauns jāpērk otrajai klasei, kas nebija jāpērk pirmajā klasē?
Bija ļoti daudz īstenībā. Nu, viena lieta, man tā šķiet! Mūzikas burtnīca.
Ir kāda mācību stunda, kura tev nepatīk?
Es nevaru teikt šo priekšā tētim. Visvairāk nepatīk [čukstus] latviešu valoda. Man nepatīk latviešu valoda, jo tur vajag ļoti daudz rakstīt, bet man patīk latviešu valoda, jo man tur ir jālasa. Tas nav mans visnemīļākais! Man nav nemīļākie, bet man ir tuvu nemīļākajiem! Tāpēc, ka man viena lieta nepatīk, viena lieta ļoti patīk!
Tev pirmajā klasē bija mājasdarbi jāpilda?
Jā, visās klasēs ir. Man viena draudzene, kura ir otrajā klasē, tagad būs trešajā, viņa pateica, ka otrajā klasē ir daudz vairāk mājasdarbu. Deviņi! Es neesmu gatava deviņiem mājasdarbiem! Es neesmu tam gatava! Zīle man palīdzēs, tāpēc viņa mani vedīs uz skolu.
Tev pagājušajā gadā arī kāds palīdzēja pildīt mājasdarbus?
Tikai bišķiņ, dažreiz tikai palīdzēja latviešu valodā, matemātikā es visu pati varēju. Zīle, mamma, tētis dažreiz palīdzēja, kad mamma nevarēja.
Ir skolā kāds pasākums, notikums, kuru tu ļoti gaidi?
Jā, pulciņi!
Kādi ir tavi mīļākie pulciņi?
Kokapstrāde! Es varu taisīt jebko! Un es esmu uztaisījusi pagaidām telefonu un zobenu! Un arī lidmašīnu! Un es tur esmu vienīgā meitene, kura iet no manas klases tur! Neesmu vienīgā, bet visbiežāk esmu. Tāpēc, ka otrdienās meitenēm ir tautas dejas. Viņas dejo. Kad tautas dejas nenotiek, viņas iet uz kokapstrādi.
Tu neej tautas dejās?
Es neeju, paldies dievam, es varu būt visu laiku kokapstrādē!
Kāpēc vispār jāiet skolā?
Lai varētu iemācīties, kā lasīt. Daži nevar iemācīties pirms skolas, bet es jau bišķiņ iemācījos, kad bija skola. Vajag iemācīties lasīt, tāpēc ka, kad viņi ies darbā vai pamatskolā, viņiem vajadzēs ļoti daudz lasīt. Un vajag iemācīties vispār daudz lietas! Vajag zināt… es tev ierakstīšu čatā, es tev pēc tam arī pateikšu, tāpēc ka man patīk rakstīt.
[Māra nosūta čatā: "10x10=100"]
Un vajag zināt, cik ir desmit reiz desmit, un tas ir simts! Ļoti daudzi, kuri neiet skolā, to nezina. Es iemācījos reizināt, kad man bija četri gadi. Vai arī pieci. Tāpēc, ka opītim ir tāda burtnīca, kura, man tā šķiet, tētim bija, bet viņš neizmantoja, un tur rādīja līdz desmit reiz desmit, cik ir. Bet tur nerādīja vienpadsmit! Bet! Man skolā vēl nemāca reizināt! So (angliski: tātad), kā es zinu, cik ir desmit reiz desmit?
Ko tu novēlētu kādam, kurš tikai ies pirmajā klasē?
Es bišķin nesapratu to jautājumu.
