Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrības valdes priekšsēdētājs Aleksejs Romanovs pauda, ka bērns invalīds skaitās līdz 18 gadu vecumam, pēc tam zaudē valsts palīdzību. Ar savu iniciatīvu atbalstīt jauniešu ar invaliditāti iespējas iegūt pirmo augstāko izglītību portālā "Mana balss" viņš aicina palielināt invalīda vecumu līdz 24 gadiem. Lai bērns ar cukura diabētu saņemtu valsts palīdzību visa nepieciešamā iegādei. No tā ieguvēji būs ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti, paši jaunieši un sabiedrība.
Palīdzība cilvēkiem ar invaliditāti iegūt augstāko izglītību ir būtiska nepieciešamība, budžeta vietu nav daudz. Jauniešiem ar invaliditāti ne vienmēr ir iespējas samaksāt mācību naudu.
Mācības līdz vidusskolai ne vienmēr ir efektīvas, tad bērni ar invaliditāti nevar iegūt budžeta vietu. Labāk valsts pabalstu augstākā izglītībā saņemt mācībām, lai pēc tam cilvēks ar invaliditāti var pats sev nodrošināt nepieciešamo ar darbu, ne valsts pabalstu mūža garumā, skaidroja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
Jauniete Amanda Nicmane ir neredzīga, viņa ir ieguvusi bakalaura grādu baltu filoloģijā. Amanda saka paldies mammai par emocionālo atbalstu. Studēja budžeta grupā, pēdējā mācību gadā saņēma arī Vītola fonda stipendiju. Stipendija bija būtisks atbalsts, lai varētu iegādāties nepieciešamo mācībām.
Anča skaidroja, ka nav daudz šādu stipendiju Latvijā. Ja cilvēks ar invaliditāti mācās par naudu, šāda stipendija būtu ļoti noderīga, īpaši arī tāpēc, ka cilvēkam ar invaliditāti ir lielāki izdevumi, kaut tāpēc, lai nokļūtu uz studijām. Būtu labi, ja valsts novērtētu cilvēka ar invaliditāti izdevumus mācībām, tos kompensētu. Jaunietim jāzina, ka atbalsts būs, lai pieteiktos studijām, zinot, ka būs atbalsts.
Amanda Nicmane teica, ka ne visi cilvēki ar invaliditāti jūtas droši pārvietoties vieni. Augstskolās nepieciešamas vadlīnijas, uzraksti Braila rakstā uz auditoriju durvīm, kādam no datoriem jābūt aprīkotam ar ekrānlasošu programmu. Pieejamā vide būtu cita sadaļa, ja to nevar izdarīt, tad nepieciešams asistents.
Amandas asistente bija vecmāmiņa, jo "par tādu naudu, kādu maksāja valsts, neviens darbspējīgs cilvēks nepieteicās strādāt."
Anča uzsvēra, ka svarīgi, lai augstskolā būtu iekļaujoša sistēma. Daudz prātīgāk, ja pasniedzēji ir sagatavoti – ir students ar kādām konkrētām prasībām un nepieciešamību. Vides pieejamībā runā par fizisko vides pieejamību, informatīvās vides pieejamību, attieksmes barjerām.
Jaunieši baidās ko sākt ar domu – man jau nekas nesanāks. Nav arī zināms, kāds būs atbalsts.
Amanda augstskolu pabeidza pirms diviem gadiem, algotu darbu šobrīd nestrādā.
Ja cilvēkam ir invaliditāte vai funkcionāli traucējumi, tad ir specialitāšu ierobežojums. Nākamais veids – ja nevar nopelnīt ar rokām un spēku, var nopelnīt ar galvu, iegūstot labu izglītību. Laba izglītība ir veids, kā konkurēt darba tirgū, izglītība nodrošina iespēju dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Nepieciešams valsts neliels atbalsts, lai cilvēki vēlāk varētu dzīvot patstāvīgi, pauda Anča.
