Nūvodu vuiceiba školuos – īpazeit vītejū – latgaliskū – kulturu i volūdu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latgaliskais i latgalīšu rokstu volūda regiona školuos – šudiņ i iz prīšku. Par vaļsts lūmu latgalīšu rokstu volūdys atteisteibā i nūvodu vuiceibys fakultativa nūzeimeigumu, formu i vītu regiona školuos saruna ar Baļtinovys vydsškolys školuotuoju Intu Ludboržu, Rēzeknis nūvoda izgleiteibys puorvaļdis vadeituoju Guntaru Skudru i bīdreibys „Latgolys spāks” vadeituoju Juri Viļumu.

Inta Ludborža, stuostūt par nūvodu vuiceibys aizsuokumim Baltinovys vydsškolā, atkluoj, ka tuos pyrmsuokumi vaicojami pyrma vaira nikai desmit godu. Sovpus niu jau 5 godus taišņi Inta vuica itū fakultativu.

"Tī bārni, ar kurim es suoku, tagad īt 11. klasē, un es dūmoju, ka jim tys latgaliskais ari saimē i uorpus školys ir palics. Itūšaļt mes gribim pamatškolys pūsmā nu nūvodu vuiceibys 7. klasē puorīt iz 5. klasi. Suokumškolā – suocūt ar sešgadeigim un leidz 5. klasei – tī bārni, kuri gryb, var pīsadaleit interešu izgleiteibys puļceņā – folklorys kūpā, kuru voda Upeitis školuotuoja Ligita Spridzāne. Tys byutu pyrmais latgaliskais pūsmys školā. Tod pamatškolā iz prīšku byus 5. klase ar nūvodu vuiceibu. Tuoļuok jau pats školys direktors ir aizsuocs vydsškolā vuiceit taišņi latgalīšu rokstu volūdu. Īsazeimoj piecteceiba."

Raidejums "Kolnasāta": Nūvodu vuiceiba školuos
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Taipat Inta atkluoj, cik daudzi var īspēt vīna vuiceibu goda laikā, ar bārnim sasateikūt aptyvai divejis reizis nedeļā. "Es faktiski goda grīzumā īmu cauri pamatviesturiskim pūsmim, pa laikam pīvīnoju ari koč kū nu literaturys, tod ari tuos pošys spielis, kū Rēzeknis Tehnologeju akademeja ir izstruoduojuse, gon „Īpasazeisim”, gon „Aizej tur, nazyn kur”. Vuordu sokūt, lai tys nav otkon vēļ vīns vuiceibu prīkšmats, kur bārnam ir tikai juosavuica. Vajag radeit iņteresi."

Sovpus Rēzeknis nūvoda izgleiteibys puorvaļdis vadeituojs Guntars Skudra, kuram pošam ir treis bārni, doluos sovys saimis pīredzē i runoj par situaceju nūvodā kūpumā. "Juosoka, ka Rēzeknis nūvoda izgleiteibys īstuodēs šūbreid ir tys ciļvēceigais faktors, školuotuojs, pīmāram, Nautrānu vydsškolā mums ir Veronika Dundure, kura ir struoduojuse ari pi tuo poša „Olūteņa”. Ari ite itys fakultativs ir kai nūvodu vuiceiba i kai iņterešu izgleiteiba. Jī tī dorbojās ni pa jūkam, vysuos klasēs var koč kū dareit, ari rokstu volūdu vuicuos. Tys ir deļtuo, ka tī ir taida Veronika Dundure.

Pyrma tuo školuotuojim beja naaizpratne, kaidus materialus var izmontuot, pi kuo pīsaturēt i voi byus labi i pareizi, voi tys ir vajadzeigs, bailis, kauns. Tod tagad sagataveitī i daīmamī materiali ir nu jau gona daudzi, kab varātu struoduot."

Bīdreibys „Latgolys spāks” vadeituojs Jurs Viļums pīmiņ, cik daudzi latgaliskuo sovulaik beja školā, kod jis vuicejuos, i pauž sovu redzīni par tū, kai tam byutu juobyut šudiņ. "Nagrybu puormest sovim školuotuojim, jo eistineibā koč kū jī raudzeja maņ izstuosteit par kulturviesturi, viesturi, bet par volūdu gondreiž nicik. Byusim gūdeigi. Maņ redzīs, ka tys beja stypri par moz.

Tys ir svareigi, lai bārns, vysmoz nu školys godu drusku īpazeist sevi, sovu dzymtu, sovu apleicīni, pogostu, varbyut pat slovonūs cylvākus, kas nu tureinis īt, lai ari jis kai personeiba var izaugt ar pošapziņu un lepuotīs par sovu regionu. Ar cereibu, ka jis pec studeju pabeigšonys i pasauļa pīredzis īgiušonys grybātu atsagrīst iz dzymtū pusi."

Ari Jurs pozitivi viertej itūšaļt daīmamūs materialus latgalīšu rokstu volūdys i latgaliskuo vuiceišonai, vys tik niu redz īsazeimejam vēļ vīnu izaicynojumu taišņi školuotuojim – kai tū īkļaut puorīmūt iz kompeteņču izgleiteibu tyvuokā laikā. "Ar latgalīšu volūdu, kas ir ari naatjimoma nūvodu vuiceibys sastuovdaļa Latgolā, mes varim suokt jau leidz školai, gon saimē nasakaunēt runuot latgaliski. Dīvamžāļ, vysaidu īmesļu deļ vacuoki reizem tu nadora, pījemu, ka varbyut ari sovys koč kaidys na tik veiksmeiguos pīredzis deļ."

Inta Ludborža pīkreit, ka koč i vacuoki ir pozitivi nūskaņuoti par nūvodu vuiceibys fakultativu, sātā jī bīži viņ ar bārnim poši narunoj latgaliski.

"Vysvaira ar sovim mozbārnim saimē latgaliski runoj vacvacuoki, tik te otkon ir vaicuojums, cik bīži ir tuos treis paaudzis vīnā sātā. Cik bīži izskaņ latgalīšu volūda kasdīnā?"

Jurs Viļums nūruoda, ka itūšaļt vēļ ir vysai moz argumentu tam, deļ kuo bārnim ir vierteigi vuiceitīs latgalīšu volūdu i kur jim tei iz prīšku nūderēs praktiski. "Iz prīšku, es dūmoju, ka latgalīšu volūdys praseišona varātu īt tikai plotumā, kotrā ar sabīdreibu struodojūšā īstuodē, strukturā. Tys ir svareigs pamats cylvāka kai personeibys veiduošonā, lai jis saprūt, kas jis ir, nu kureinis īt i kaida ir juo vīta itymā pasaulī. Latgalīšu volūda un kultura ir myusu saknis. Deļ tuo es ite izreiz radzu ari atbiļdi, kai byus ar mozuokumteibom, ka nūvodu vuiceibu īvīst kai obligatu, jo, ka mozuokumtauteibys puorstuovi dzeivoj Latvejā, Latgolā, tys ir tikai pošsaprūtami, ka jī īpazeist vītejū – latgaliskū kulturu i volūdu."

Diskusejis dalinīki pozitivi viertej faktu, ka jaunuo vaļdeiba sovā deklaracejā ir īkļuovuse atbolstu latgalīšu rokstu volūdys attesteibai regionā. Vaicuojumā par tū, voi nūvodu vuiceibai ir juopalīk tikai kai fakultativam ci vajadzeigi kaidi cyti rysynojumi, vīdūkli doluos. Jurs Viļums ir puorlīcynuots, ka juobeidz atsarunuot i latgaliskais regiona školuos pamozom juolīk īškā arviņ vaira.

"Ka pasaver viesturiski, pādejuos stuņdis, kod beja stuņdis, kuruos školā vuiceja latgalīšu volūtu, beja koč kod paguojušuo godu symta pyrmajā pusē. Tys nav normali nivīnys volūdys saglobuošonai, aizsardzeibai i atteisteibai. Pa druskai školys pusmā, stuņdēs, vys tik ir juovuica i tod gon vyss byus kuorteibā."

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti