Noslēgusies pirmā Brīvdabas pedagoģijai veltītā konference Latvijā, tajā piedalījās apmēram 300 pedagogu, kas liecina, ka interese par šādu dārziņa darbības formu ir liela.
Pirmsskolas iestādes "Knābis" dibinātāja Aija Barona skaidro, ka bērni dārziņā "Knābis" vēl nav ārā visu nedēļu, bet 3,5 stundas dienā. Vasarās bērni uzturas tikai ārā, ēšana un pusdienas ir telpās. Ziemas laikā 10 vecāki uzticējuši bērnus gulēt āra teltī īpašos šūpuļtīklos ar pretvēja kārtu apkārt, īpašā apģērbā, guļammaisā. Āra teltī ir arī krāsns. Skolā bērni apgūst arī visas nepieciešamās izglītības programmas.
Katru rītu bērni satiekas pie ugunskura, veic ārā dažādas aktivitātes. Ar lielajiem bērniem ārā pavadīja apmēram piecas stundas. Tagad, kad dārziņā ir trīsgadnieki, laukā ir no rīta dažas stundas, pēc diendusas arī pavada laiku ārā. Bērni nav ārā piecas stundas no vietas – bērni ir ārā stundu, pusotras, tad ieiet iekšā un atkal nāk ārā. Klausītāji bažījas, ka šādam dārziņam apģērba iegādei nepieciešami lieli ieguldījumi, tā nav, skaidro vadītāja, dārziņā ir bērni arī no daudzbērnu ģimenēm, kuriem nav daudz naudas, skaidroja filiāles "Mellenītes mežaknābis" iniciatore, pirmsskolas izglītības iestādes "Varavīksnes putns" vadītāja Baiba Mennika.
Biologs, žurnālists, piecu bērnu tētis Māris Olte atbalsta šāda veida dārziņus: "Balansu var rast āra dzīvē. Arī tas, ka vecākiem jākonkurē ar ekrāniem – ejot ārā, to var labi izdarīt."
Daba ir bezgalīgi skaista un brīnumiem bagāta. Pamanīt spēja aizrauj mazos un pieaugušos. Katru dienu notiek kas pilnīgi jauns. Ārā ir formas, ģeometrija, var rakstīt sniegā, smiltīs un realizēt citas idejas,
pauda Barona.
Ir divi atrisināmi jautājumi – pedagoga labizjūta, līdz ar to bērna labizjūta un sagatavota vide. Ārā vide ir sagatavotāka, ārā ir daudz vairāk telpas.
Mennika akcentēja problēmu – mums nav sagatavoti pedagogi darbam āra dārziņos.
Kā ilgtermiņa ieguvumus āra dārziņā min to, ka bērni pamazām norūdās – imunitāte rodas procesā.
