Ilze, vairākus gadus aktīvi "strādājusi" par mammu, jo meitenēm ir maza gadu starpība, tagad fotografē, taisa bišu vaska sveces, vāc zāļu tējas un saka, ka pēc mazuļu aprūpes maratona tikai tagad pamazām sāk atgūt sevi.
Lai arī lielāko daļu viņu brīvā laika aizņem darbs pie topošās mājas, Mezīši labprāt arī paceļo, ar bērniem iet dabā un atzīst – īpašu kopābūšanas nodarbju viņiem nemaz nav, jo visa ikdiena ir pēc iespējas patīkamāka kopābūšana.
Stāstot par pārcelšanos no Rīgas uz Gulbenes pusi, Ilze stāsta, ka pirms astoņiem gadiem mukuši prom no karstuma Rīgā, kad bija piedzimusi otrā meita Linna.
"Māja turpināja palikt tukša, un mēs sapratām, ka negribam atpakaļ uz Rīgu. Tas nebija apzināts lēmums. Tā sagadījās. Apstākļu sakritība," vērtē Jānis.
Jānis ir programmētājs un ikdienā strādā IT jomā. Viņš var strādāt attālināti un to darīja jau vairākus gadus, pirms Covid iemācīja daudzus strādāt attālināti. Ilze arī strādāja IT jomā, bet, kad vajadzēja atgriezties, uzņēmums pateica, ka nebūs strādāšana no mājām.
"Tad ar vieglu roku devos prom no IT. Stress un viss, ko piedzīvoju, nav tas, uz ko gribas tiekties. Gribas radošāko pusi vairāk," atzīst Ilze.
Šobrīd Mezīšu dzīve rit netālu no Kastaņmuižas, bet Kastaņmuiža tiek remontēta, posta un atjaunota, lai pēc iespējas ātrāk ievāktos. Ilze neslēpj, ka Jāņa vecāki, kas ir tuvākie kaimiņi, ir dzinējspēks, lai darbi virzītos ātrāk.
Trīs gadus Mezīši ir Kastaņmuižas saimnieki, un Ilze ir izveidojusi Instagram kontu, kur dokumentē darbu virzību un līdz ar to saglabā bildes.
Kastaņmuiža ir ģimenes dots mājvārds, ieklausoties kaimiņu stāstos, ka pie šīs mājas nākuši lasīt skolas laikā kastaņus.
Kāpēc muiža? Ilze skaidro, ka māja ir celta 1880. gadā, kas ir muižu laiks. Gribējās pagodināt ēku ar muižas nosaukumu, lai būtu sajūta, ka atgriežamies atpakaļ laikā un novērtējam to, kas tika radīts.
