Iespēju pārvākties ģimenei tagad deva tas, ka vecāki ir uzņēmēji – Oskars izgatavo rotas no savu mūžu nokalpojušiem rokaspulksteņu mehānismiem, bet Kristīne ražo veidošanas masu bērnu rotaļām un visu, kas vēl noder spēlēm ar plastilīnu, kas sācies kā mammas apņēmība, cīnoties par sava bērna attīstību un izaugsmi, nu pāraudzis veiksmīgā biznesā, jo Kristīnes produkcija ceļo uz veikaliem ne tikai Rīgā, bet arī Šveicē un pat Taivānā.
Taču arī tad, ja tev vēl nav sava peļņas avota vai darba idejas, bet gribi dzīvot laukos un strādāt sev – šo iespēju katrs pats var izdomāt, uzskata Kristīne.
Nekad nebija domājuši pārvākties no Rīgas, bet tad mēneša laikā pieņēmuši lēmumu, atklāj Kristīne. 17 gadus nodzīvojuši Rīgā. Kristīne studējusi jurisprudenci, Oskars - politoloģiju.
Ģimenē aug divas meitas Magdalēna (5 gadi) un Jasmīna (10) un abām masām ir truši Bezē un Šoko, kuri māk arī spēlēt "burkānfutbolu" ar degunu.
Jasmīna mācās Talsu kristīgajā vidusskolā un viņai ļoti patīk lasīt. Reizēm no bibliotēkas viņa pārnes mājās pat vairākus desmitus grāmatu. Jasmīna tagad māca arī māsai lasīt.
Kristīne vērtē, ka viņu ģimeni raksturo entuziasms, viņi mēģina šo brīdi dzīvot bērniem.
"Mēs darām visu, lai bērni būtu priecīgi, laimīgi un mēs šobrīd pakārtojam savas vajadzības bērniem. Mēs daudz ceļojam visi kopā, esam aktīva ģimene," stāsta Kristīne.
Oskars piebilst, ka cenšas meitenēm mācīt apzinīgumu, arī paši cenšas būt atbildīgi pret darbu, ko dara. Jasmīnai cenšas nepārbaudīt mājas darbus, tikai pārjautā, bet cenšas nešķirstīt burtnīcas.
Oskars arī stāsta, ka brīnišķīgs ir laiks, ko pavada, vedot bērnus uz skolu: vajag atņemti viņiem telefonus, izslēgt radio un parunāties.
"Tas ir labs laiks, ko parunāties. Rīgā to nevar izdarīt, jo visu laiku ir stress - gāzē, bremzē. Šeit mēs iesēžamies mašīnā un 20 minūtes braucam. Tad mēs parunājamies, viņi pastāsta, ko darījuši, ko nav darījuši, ko sapratuši, ko ne..." stāsta Oskars. "Tas ir laiks, ko pavada ar bērniem."
Līdz Jasmīnas piedzimšanai Kristīne strādājusi par juristi, bet pēc bērnu kopšanas atvaļinājumā neatgriezās darbā ministrijā. Viņa stāsta, ka nav varējusi iedomāties, ka būs uzņēmēja.
"Jasmīna piedzima ar lielām veselības problēmām, ar kurām vēl jo projām sadzīvojam, sapratu, ka negribu atgriezties darbā, gribu vairāk būt ar savu bērnu. Tad mums viena cienījama logopēde pateica - neiedomājaties, ka jūsu bērns runās. Man laikam kaut kāds spīts iestājās, ka gribēju pierādīt, ka tā nebūs. Ļoti aktīvi sāku interesēties, kā attīstīt bērna valodas prasmes. Aktīvi sākām rokas nodarbināt, jo bērna pirkstos ir valodas attīstības centrs. Es biju aktīva Ķīnā ražota plastilīna patērētājs. Kādā reizē viena vecmāmiņa parādīja, kādu plastilīnu viņa taisa saviem mazbērniem mājas. Tad man bija, varētu teikt, vārti vaļā," tā par pievēršanos plastilīna gatavošanai stāsta Kristīne.
Sākumā nav bijusi domas par ražošanu. Plašāk tas izvērsies pēc Magdalēnas piedzimšanas, jo arī draudzenes prasījušas Kristīnei pagatavot plastilīnu.
Tad sekojušas aktīvas mācības Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatorā un lēmums aktīvi darboties. Plastalīns (plastiskā masa) ir veidota tikai no pārtikas izejvielām, jo Kristīei svarīgs ir dabisks materiāls.
