Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par viedierīču izmantošanas pieredzi Latvijas skolās.
Piemēram, Rīgas Hanzas skolas iekšējās kārtības noteikumos noteikts, ka no 1. līdz 6. klasei skolēni telefonus no rīta atdod skolotājai, telefoni tiek nolikti uz galda, ir redzami bērniem, ja nepieciešams, var izmantot.
No 7. līdz 12. klasei telefonus lieto stundā, ja tas nepieciešams mācību priekšmeta vajadzībām. Īsākos starpbrīžos tos neizmanto, bet garākos starpbrīžos skolēni lieto telefonus, ja vēlas.
Latvijas Universitātes profesore Linda Daniela uzsver, ka tehnoloģijas ir bērnu dzīve, tās bērnus interesē: “Būtu jāsaprot, ka telefoni ir informācijas iegūšanas avots, no tā var daudz mācīties. Bērnus interesē viss jaunais, aizliedzot tos skolā, bērnus ierobežo.”
Skolā būtu jāmāca tehnoloģijas izmantot jēgpilni, protot klasificēt iegūto informāciju.
Nedrīkstam tik daudz baidīties, paskatāmies uz Somijas un Igaunijas pieredzi, kur mācību procesā tehnoloģijas ir plaši izmantotas.
Riski bērna kognitīvai attīstībai, izmantojot viedierīces, būtu dalāmi - vai bērns koncentrējas, lai mācītos ar tehnoloģiju palīdzību, ja to nedara, tad tas ir traucējoši bērnam.
Telefons var būt darbarīks stundā – visērtākais, ar visplašāko informācijas pieeju, bet jābūt konkrētam uzdevumam, ko ar šīs ierīces palīdzību veikt.
Rīgas Hanzas vidusskolas direktors Valdis Lapiņš pauž, ka viedierīcēm ir sava vieta mācību procesā: ”Mēs esam 21. gadsimtā, ar zirgu vairs nebrauksim, ir apsveicami, ka to izmantojam. Risks ir faktā, kā skolotājs ir uzbūvējis stundu un strādā ar klasi. Varam runāt par tehnoloģiju plusiem un mīnusiem, bet viss ir atkarīgs no skolotāja.”
Skolēni var izvēlēties, kādu informācijas metodi izmantot – grāmatu vai internetu, bet ir arī risks, ka skolēns laikā, kad būtu jāveic kādu skolas uzdevumu, darītu ko citu.
Mūsdienās bieži saka, ka skolēniem jābūt interesanti stundā. Tehnoloģijas ir interesanti,
kas var dod bērnam īslaicīgu uzmanību, gaidot atkal jaunus impulsus, kad būs atkal interesanti.
Raidījuma “Ģimenes studija” aptaujā konstatēts, ka daudzās skolās stundu laikā telefoni jānoliek, 35% aptaujāto skolu telefonus var izmantot starpbrīžos, 10% skolu tikai garajā starpbrīdī. Starptautiskajā un privātajās skolās ir viedierīču lietošanas aizliegumi un stingri sodi par to neievērošanu, pat telefona aizliegšana uz divām nedēļām.
Ir arī riski, ka skolā aizliedzot telefonus, skolēni tos vairāk izmanto pēc stundām.
Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene skaidro, ka, nosakot aizliegumus, jāņem vērā dažādi faktori: “No aizliegumiem uz noteikumiem – tas ir ceļš, kas ir izglītības sistēmā un kam būtu jābūt skolā. Sensitīva puse – tehnika pieder bērniem, to pirkuši vecāki. Ja skolas vēlas viedierīces atņemt bērnam uz laiku, tad var rasties konflikti.
Ideālā aina ir, ka privātās, bērniem piederošas ierīces izmanto privātam nolūkam, bet skolas nodrošina ar nepieciešamajām tehnoloģijām.
Nākamā ideālā aina saistīta ar skolas iekšējo serveri, piemēram, Vācijā (skolās) nav interneta, bet ir intranets, lai piekļūtu mācību materiāliem. Bet pusaudžu vecumā bērni ar tehnoloģiju palīdzību socializējas, ja skolā nav interneta, socializēšanās apstājas. Trešā iespēja – starpbrīdī dot iespēju pavadīt laiku kustoties.
Protams, tā ir ideāla aina, uz kuru varam tiekties.
Šobrīd ir labi, ka skolas ir atvērtas tehnoloģijām, aizliedzot nevaram gaidīt, lai bērns tiek galā ar situācijām, kuras palīdzētu risināt tehnoloģijas.”
