Lai gan statistika rāda – no ņirgāšanās Latvijā cieš trešā daļa pusaudžu, patiesībā tā rada pastiprinātu spriedzi un stresu pilnīgi visiem.
“Es gribētu apgalvot ar pilnu atbildību, ka īstenībā ar ņirgāšanos skolās pusaudžu vidū saskaras 100% Latvijas bērnu. Par 35% ņirgājas, daži varbūt ir tie, kas šo ņirgāšanos veic un tad ir visi citi, kas to piedzīvo un redz, pauž veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").
Šī problēma ir vienmēr aktuāla, un speciālisti aizvien meklē veidus, kā to apturēt. Vainīgā izsaukšana pie direktora vai nosūtīšana pie skolas psihologa, piezīmes ierakstīšana visbiežāk problēmas neatrisina.
“Tur bieži apakšā ir pāridarītāja mazvērtības komplekss, pāridarītāja vēlme pievērst sev uzmanību šādā negatīvā veidā. Un kas ir ļoti būtiski, ka tiek iesaistīti arī šo bērnu vecāki, tieši šo pāridarītāju vecāki. Mēs varam izdarīt secinājumu, ka mums ir vardarbīga sabiedrība,” ņirgāšanās cēloņu raksturo izglītības un skolu psiholoģe Rita Niedre.
Un kamēr pusaudži vēros, kā pieaugušie cits citam dara pāri – dzīvē un virtuāli – ir naivi cerēt uz pārmaiņām. Pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs uzsver – speciālisti palīdzējuši izveidot izglītojošus materiālus pedagogiem par to – kā reaģēt? Ko darīt? Skolās izvietošot arī plakātus un ieviesīs ziņošanas mehānismu. Jāapzinās, ka ņirgāšanās būtiski ietekmē kā psihisko, tā fizisko veselību.
Un tas atstāj arī sekas uz visādiem dzīves iznākumiem. Mēs to zinām no pētījumiem – tas, cik bērns pelnīs tad, kad viņš izaugs liels – tas ir atkarīgs no viņa pieredzēm skolā. Ja viņš ir pieredzējis ņirgāšanos, tad viņa karjeras iespējas sarūk. Nerunājot par visām citām lietām – atkarībām, depresijām, šīm fiziskās un psihiskās veselības problēmām, uzsver Konstantinovs.
Tāpat skolas nodrošinās arī ar materiāliem par to, kā runāt ar pāridarītāju, kā – ar upuri, visu klasi un iesaistīto vecākiem.
