"Uzvediba.lv" komanda dodas uz skolām, lai risinātu dažādas problēmas. Reiz, viesojoties skolā, kur ir agresīva klase, izrādījās, ka konkrētās klases bērni nav bijuši tualetē, jo neviens viņus nav iepazīstinājis ar skolas plānu, viņi nezināja, kur atrodas tualete, pieredzē dalījās "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa.
"Šis ir signāls, kas rāda, ka daudzas lietas pieaugušie uztver par pašsaprotamām,"
pauda Bērziņa.
Mēs palaižam garām bērnus, kas uzvedību internalizē. Neiet uz tualeti, jo bail, tur smird, fiziski netiek iekšā, tur piekauj vai pazemo, bērni nedzer ūdeni, lai nebūtu jāiet uz tualeti.
Ēšanas traucējumu un psiholoģijas speciāliste Zane Zābere savā praksē no pusaudžiem dzirdējusi, ka bērni nevēlas apmeklēt skolas tualetes, visbiežāk privātuma trūkuma dēļ vai baiļu dēļ. Jauniešiem ar ēšanas traucējumiem, kuri atsākuši ēst, atveseļojas, nepieciešams doties uz tualeti regulāri.
Tualešu jautājums ir bezgalīgi sarežģīts, tas ir ļoti sensitīvs. Bērni mēdz izmantot kameras zem vai virs kabīnēm. Pieaugušajiem ir vieglāk neuzdot bērnam sarežģītus jautājumus, cerot, ka bērns paaugsies, viss sakārtosies. Tualete ir kultūras jautājums, uzsvēra Bērziņa.
Zābere uzskata, ka tualešu sakārtošanā varētu sākt ar mazumiņu, varētu kāds pieskatīt tās, kāds lielāko klašu bērns, piemēram. Draudzīga uzraudzība palīdzētu.
"Ir labi pedagogiem laiku pa laikam apmeklēt bērnu tualetes. To jūt organizācijas kultūra – var pārbaudīt jebkurā brīdi, tā disciplinē un maina vidi.
Svarīga skolā ir uzticības persona, kurai var izstāstīt par problēmu," iesaka Bērziņa.
Latvijā ir bijuši gadījumi skolu tualešu sakarā, kad ir bijis pamats iesaistīt policiju – demolēšanas, seksuālā un digitālā vardarbība. Ir ne tikai jāatrisina šī problēma, jāatrod vainīgais un jānoskaidro šādas rīcības iemesli. Situācijas ir ļoti nopietnas. Pedagogiem jābūt vērīgiem – bērni mēdz stundu laikā apmeklēt tualetes, kas var liecināt arī par to, ka tualetes starpbrīžos kāda iemesla dēļ bērns nevēlas apmeklēt, pauda Bērziņa.
Pieredzē dalījās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas gastroenteroloģe Inita Kaža, skaidrojot, ka viena no visbiežākām problēmām, kas saistās ar tualetes neapmeklējumu, ir aizcietējumi. Ar šo problēmu grūti cīnīties, ja tā rodas stresa situācijās. Ir ilgstošs ārstu un vecāku darbs, lai bērnu iemācītu atkal regulāri apmeklēt tualeti. Aizturot vēdera izeju, reflekss var neatkārtoties, vēlme pēc kakāšanas kļūst mazāka. Ir bērni, kas kakā reizi septiņās līdz 10 dienās. Praksē katrs ceturtais bērns nāk ar vēdera problēmām, grūti novērtēt un saprast cēloņus. Svarīgi vecākiem ar bērnu izrunāt problēmu, bieži vecāki nevar atbildēt, vai bērns regulāri iet uz tualeti.
Vecāki ir atšķirīgi. Ir arī tādi, kuri paši pēc tualetes apmeklēšanas nenolaiž ūdeni. Jāņem vērā, ka klasē var būt bērns, kuram nav priekšstata, kā jāuzvedas tualetē.
Viena skolēna sarežģīta uzvedība visu klasi var novest pie sarežģītas uzvedības. Klasēs ar jauniešiem ir jārunā, kā uzvesties tualetē, aicina Bērziņa.
