Jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā un nemācās, ir īpaši nozīmīga sociālās un ienākumu nevienlīdzības riska grupa – nereti viņi pakļauj sevi trūkumam mūža garumā.
Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par to, kā novērst nesekmību skolā un veicināt jauniešu mērķtiecību.
Nesekmība ir tikai viens no riskiem, kāpēc bērni pārtrauc mācības. Ir plašs risku kopums, kādēļ bērns priekšlaicīgi pārtrauc mācības.
Ir svarīgi savlaicīgi pamanīt problēmas un tās novērst, jo problēmas pazīmes var vērot jau gadu līdz trīs gadus pirms lēmuma par skolas pamešanas pieņemšanu. “Preventīvais darbs ir nozīmīgs, lai nepieņemtu šo lēmumu,” skaidro projekta “Pumpurs” pārstāve Kristīne Rozauska.
Nesekmība, konflikti ar vienaudžiem, skolotājiem, zema pašapziņa un sajūta, ka neko nespēj veikt pietiekami labi – daļa no iemesliem, kāpēc pusaudži pamet skolu priekšlaicīgi.
Projekts “Pumpurs” slēdz līgumu ar pašvaldību, domā par bērniem, kam pastāv riski, un iesaista skolas. Ir divi darbību virzieni – viens ir sadarbība ar bērnu, otrs darbošanās virziens ir sistēmisks, lai sistēma būtu veselīga un atbalstoša bērnu vajadzībām.
Visbiežāk mācību grūtības ir saistītas ar citām problēmām, skolēniem nepieciešams atbalsts.
Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis skaidro, ka tālmācībā nesekmīgo nav tik liela grupa, tur mācās tie, kas atraduši interesantas nodarbības, darbu vai ir kāds cits iemesls, kā dēļ nevar ik dienu doties uz skolu, daudz ir pieaugušo, kuri kādreiz pametuši skolu, bet tagad mācās.
Tālmācībā ir arī nesekmīgie, jo skolā nav iemācīts mācīties. Tiem ir grūtības ar pašdisciplīnu, motivāciju, strukturētību.
Rīgas Vakara ģimnāzijas audzēkņi uzskata, ka palīdzēt grūtībās nonākušiem skolēniem var skolotāji, kuri laikus pamana grūtības, un klasesbiedri.
Psiholoģe Daina Dziļuma uzskata, ka bieži grūtības skolēnam sākas jau sākumskolā, kad nepamana, ka nepieciešami dažādi atbalsta pasākumi vai pat speciālas programmas. Jo ātrāk pedagogi reaģēs, jo labāk, bet ne vienmēr to var savlaicīgi pamanīt. Grūtības skolēniem ir dažādas – bieži tās ir matemātikā un verbālajā sfērā.
Pēc statistikas projektā “Pumpurs” palīdzība sniegta 60% puišu un 40% meiteņu. Visu projektā iesaistīto bērnu teiktajā var saklausīt, ka bērniem bijis nepieciešams atbalsts, bet to viņi nav saņēmuši, pat dažreiz kritiski trūkst atbalsts ģimenē.
Ne tikai bērnu kognitīvajā spējā mācīties ir problēmas, bet arī emocionāli psiholoģiskās problēmas bērni nespēj uzveikt.
Skolēnu nesekmības iemesls var būt arī nesaskaņas vai nespēja sadarboties ar pedagogiem. Novērots, ka vakarskolā pret skolēniem izturas kā pret pieaugušiem - bērniem ir nepieciešama saruna ar pieaugšu cilvēku. Vēl problēma ir tā, ka izglītības sistēmā viss ir virzīts uz izcilību visās jomās, bet tā nenotiek, skolēniem daži priekšmeti ne tik labi padodas.
Mācības bieži skolēniem nav apgrūtinājums tad, kad viņi notic, ka ko spēj izdarīt. Problēmas var sākties tad, ja pusaudzis domā, ka neko nezina, nemāk, nesaprot, ir slikts, nemīlēts.
Ideāla vecāka rīcība būtu skatīties ne tikai uz bērna atzīmēm, bet arī meklēt nesekmības cēloņus.
Edgars Grīnis iesaka vecākiem būt pacietīgiem: “Pacietībai jābūt neizmērojamai, tāpat kā ticībai, ka tavs bērns var.”
