Ģimenes studija

Atvērtība bērnu ienākšanai ģimenē ir pārbaudījums. Baiba un Māris Ozoli audzina 11 bērnus

Ģimenes studija

Cukurs bērna uzturā: tas ir paslēpies daudzos produktos

Skolas un interešu izglītības vides pieejamība bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Ne visas pašvaldības steidz pielāgot skolas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad runās par vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Speciālisti raidījumā “Ģimenes studija”  uzsver, ka skolu vide daudzviet nav pielāgota šiem cilvēkiem, tomēr pieredze rāda, ka pielāgot var arī senāk celtas skolu ēkas, tikai nepieciešama iniciatīva un pašvaldības atbalsts.

"Ģimenes studija" podkāstā:

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

Vides piejamība nepieciešama daudzām cilvēku grupām, arī invalīdiem, bet ne tikai viņiem. Zaudētāji nepieejamā vidē ir visa sabiedrība. Ļoti bieži saskaras ar situāciju, kad “it kā” ir pieejama vide, bet, piemēram, tualetē nevar iekļūt vai kādas telpas nav pieejamas; tā nav laba prakse, akcentē apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.

Pasaulē publiskas kultūrvēsturiskas vietas ir pieejamas, tas liecina, ka arī senāk celtas skolas ēkas mūsdienās var pielāgot cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. “Ja ir vēlme, griba un sapratne, kāpēc tas ir jādara, tad to var izdarīt,” uzsver Balodis.

Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane vada skolu, kura ir pieejama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Skola ir celta 2006. gadā ar mērķi dot vienlīdzīgas iespējas visiem – ir uzbrauktuve, lifts, speciālās tualešu telpas, telpām nav sliekšņu, ir platās durvis – cilvēks ratiņkrēslā brīvi var pārvietoties pa skolu bez citu palīdzības. “Ēkas var pielāgot, bet ir jārunā arī par attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,” pauž Brammane.

 

Mamma Jana Krūmiņa izcīnījusi iespēju savam bērnam mācīties skolā. Divus gadus pirms skolas sākuma mamma aptaujāja skolu iespējas uzņemt bērnu ratiņkrēslā, mamma atceras astoņu gadu senus notikumus. Skola bija pretimnākoša, bet pašvaldībā nebija atsaucības, uzskatot, ka meitai jāizvēlas speciālā skola. Kad pašvaldība piekrita, tad pie skolas pielika pacēlāju, izremontēja skolu, ierīkoja bezsliekšņu durvis, vēlāk arī liftu.

Ivars Balodis akcentē –

bieži pedgogu attieksme liecina, ka pedagogiem nav priekšstata par bērniem ar invaliditāti.

Tajā, kā bērnu pieņem skolā, liela nozīme ir pieaugušo attieksmei, no tās bērni ietekmējas, uzskata Brammane.

Pašvaldībām ieteikums vērsties pie tiem, kam ir pieredze par šādiem risinājumiem, meklējot iespējas dot vienlīdzīgu vidi visiem.

Iespējams, jāveido informatīva datubāze par skolu pieejamību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Bērnu, kurš ir ar īpašām vajadzībām, vajag apzināt bērnudārzā, tad pašvaldībai meklēt risinājumu, lai bērns varētu mācīties pielāgotā vidē skolā, uzsver mamma Jana Krūmiņa.

Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, vides pieejamība mums ir labāka, domā Ivars Balodis. Ir vērojama attīstība kopumā, un ar katru individuālu gadījumu, kuru atrisisna, arī uzlabojas kopējā vide.

No 17. līdz 23. decembrim notiks labdarības maratons "Dod pieci!", iestājoties par cilvēciskāku vidi un pārmaiņām sabiedrībā šogad runās par vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt