Uzziņa: Kādu darbu parasti var atrast pusaudži: palīgstrādnieks, pārdevēja palīgs, virtuves darbinieks, viesmīlis, ielu tridzniecība. Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra.
Jauniešu rehabilitācijas un atbalsta nodaļas “Palēciens” vadītāja Maija Bērziņa no jauniešiem, kuri neapmeklē skolu dzirdējusi uzstādījumu, ka izglītība jau nekur nepazudīs, bet šobrīd nepieciešama nauda, kura jaunietim dod labas sajūtas. Paša nopelnīta nauda dod sajūtu, ka jaunietis ir pieaudzis.
12% Latvijas iedzīvotāju nav ieguvuši vidējo izglītību.
Jaunieši uzsver, ka svarīgi izvērtēt prioritātes, arī darbu ar mācībām var apvienot, ja mācības ir prioritāte. Strādāt brīvdienās arī ir laba izvēle.
Uzziņai: Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, papildus darbam turpina iegūt izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Avots: Labklājības ministrija.
Maija Bērziņa jauniešiem iesaka sabalansēt mācības un darbu.
Laba izvēle ir strādāt brīvlaikā, darba devējs tad var izvērtēt jaunieša spējas un jaunietis var izvērtēt vai var apvienot darbu ar mācībām.
Vecāku dotais signāls jauniešiem “es par visu maksāju” ir viens no mehānismiem, kā piespiest, lai jaunietis ieklausās un ir disciplinēt. Bet bieži vecāki neizvērtē, kāds var būt rezultāts.
Izvirzot striktus noteikumus un piespiežot uzsākt darba gaitas skolas laikā, vecāki var kļūt par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku iniciatoriem .
Iespēja pašam nopelnīt naudu veicina iekļaušanos pieaugušo pasaulē – ar tās noteikumiem un disciplīnu. Tas ir rakstura treniņš – neatlaidība, mērķtiecība, jaunieši sevi pārbauda, paši ir pārdomājuši un analizējuši.
“Ja darbs ir kā līdzeklis, lai sasniegtu kādu mērķi un izglītība ir kā mērķis, viņi (jaunieši) spēj abus mērķus apvienot, viņi noteikti ir ieguvēji,“ pauž Maija Bērziņa.
