Kāda mamma sociālajos tīklos dalās ar situāciju savā ģimenē – tēvs vakarā dzēris kokteili un pusaudzis dēls prasījis, ka arī vēlas pagaršot. Mamma viņam kokteili sagatavojusi, jaunietis pagaršojis un teicis, ka negaršo.
Pusaudžu resursu centra speciāliste un sadarbības projektu vadītāja Romija Krēziņa uzsvēra, ka mums Latvijā nepilngadīgi bērni nedrīkst lietot alkoholu; ja vecāki atļauj pamēģināt dzert, viņi pārkāpj likumu. Ja pusaudzis lieto alkoholu, būtu jābūt sajūtai, ka tiek pārkāpta robeža. Ja vecāki uzjauc kokteili, robeža pazūd. Problemātiski, ja šāda uzvedība tiek normalizēta.
Ārste narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Ilze Maksima skaidroja, ka aizliegums ir spēkā tādēļ, ka alkohols iedarbojas toksiski uz organu sistēmām, alkohola klātbūtne ķermenī neveicina jaunieša attīstību. Alkohols kavē attīstīties kritiskai, secīgai domāšanai. Ja jaunietis izskatās pieaudzis, tas neliecina, ka viņa ķermenis ir nobriedis. Jābūt arī informētam par iedzimtības riskiem, tas ir nākamais solis, ko apgūt un saprast. Pētījumi un pasaules pieredze saka, ka vēlamākā vecāku rīcība ir alkohola atteikšana. Vecāku atbildība ir bērnu informēt un uzstāt, ka nevar lietot alkoholu; ja bērns kur citur lietos, tā būs bērna atbildība. Ir runa par psihoaktīvo vielu ietekmi uz bērna psihisko stāvokli, efektu, ne alkohola garšu.
Pusaudžu vecumā ir normāla vēlme eksperimentēt un pārbaudīt robežas. Vecāku pienākums ir nodrošināt bērna veselīgas attīstības pārraudzību. Atkarību risku neraisa fakts, ka bērns pagaršo kvalitatīvu alkoholu mājās vai nekvalitatīvu ārpus mājas. Strādājot ar atkarīgajiem jauniešiem, svarīgi saprast, kā jaunietis pārvar stresu, tas var būt par alkohola lietošanas iemeslu, uzsvēra Krēziņa.
Maksima izdala vairākas vecāku grupas pēc bērnu audzināšanas stila. Autoritārie vecāki ļoti kontrolē, bet nav emocionāla kontakta ar bērniem, vecāki nereaģē uz bērnu vajadzību signālu.
Visatļautīgie vecāki ļauj visu, kontrole zema, ir liela pieņemšana, mīļums, bohēma. Bērnam pazūd robežsajūta un izpratne par riskiem, ilgtermiņā tam var būt sliktas sekas.
Ir vecāki, kuriem ir viss vienalga, tad bērns aug tā, kā vide veido.
Autoritatīvie vecāki ir labākā grupa, ir pieņemošs audzināšanas veids, māca atšķirības starp slikto un labo.
Skaidrojot pusaudžiem, jāizstāsta, kā alkohols ietekmē smadzenes, emocionālo, kognitīvo sajūtu, kādi ir riski, kādas ir psiholoģiskās, fiziskās un juridiskās sekas, iesaka Krēziņa.
"Pasaules Veselības organizācijas viedoklis ir, ka alkohola lietošana pasaulē ir nepamatoti normalizēta. Skaistie stāsti var pārtapt par traģēdijām. Normāli ir nelietot alkoholu.
Cilvēka kultūra, izpratne, inteliģence ļauj saprast, cik un kur var dzert. Normāli ir nedzert. Mēs cīnāmies ar dzērājšoferiem, bet benzīntankā var nopirkt alkoholu," pauda Maksima.
Ja jaunietis izlemj lietot alkoholu, svarīgi, ar ko kopā to dara, vai tie, ar kuriem to dara, prot reanimēt, nepametīs nelaimē. Svarīgi izvērtēt riskus un apdomāt, vai tie cilvēki, ar kuriem atļaujos riskēt, palīdzēs.
Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa pauda, ka procesi, kas notiek sabiedrībā, notiek arī grūtnieču vidū.
Pasaules mediķu vienotais motīvs ir – nav zināmas devas, kas ir grūtniecei nekaitīgas.
Alkohols ir kaitīgs grūtniecei, jo tādā pašā daudzumā, kā alkohols ir mātes asinīs, tas nonāk arī pie bērniņa. Uzņemtais alkohols augļa organismā tiek atindēts ilgākā laikā. Alkohols nonāk arī augļūdeņos.
Sievietēm, kuras regulāri lieto alkoholu, bērns var piedzimt ar fetālo alkohola sindromu – izmainīti sejas vaibsti, traucēta centrālās nervu sistēmas darbība un citas pazīmes. Nav īsti zināms, kāda ir ietekme uz mazuļa attīstību, ja grūtniece reizēm iedzer, bet rezultāts var būt arī bēdīgs – galvenokārt tāpēc, ka nedzimušā bērna centrālās nervu sistēmas šūnas ir viegli ietekmējamas no dažādiem faktoriem.
