Mūzikas skolotājas Elīnas Skujas darbadiena rit mājās, pie datora, runča Mūsiņa kompānijā. Dienā, kad valstī izsludināja ārkārtas stāvokli, Friča Brīvzemnieka pamatskolas audzēkņi un vecāki pulcējās kopējā koncertā “Atdod savu sirdi bērniem”, kas noslēdzās ar direktores paziņojumu par mācību darbu pārtraukšanu.
“Bija bērni, kas gavilēja, bija bērni, kas reāli raudāja un nebija nomierināmi, jo teica, kur ir mani draugi, kur ir mana skola, kā es to tagad darīšu? Un principā no tā vakara galva neatslēdzās,” pauž Friča Brīvzemnieka pamatskolas mūzikas skolotāja Elīna Skuja.
“Tieši mēs, mūzikas skolotājas, mēs esam divas, no 13. marta principā nepārtrauktā režīmā esam gatavojušās. Sākot ar resursu apzināšanu, digitālajām platformām, ko vispār darīt, kā organizēt, tehnika nobrūk, papildu variantus meklēt.”
Skolotājām bija jāsagatavo un jāapkopo mācību materiāli, jāizstrādā tematiskie mācību plāni un uzdevumi vismaz trīs nedēļām uz priekšu septiņu klašu skolēniem, kopumā vairāk nekā trīs simtiem bērnu.
Mūzikai šādu sagatavotu materiālu ir maz. “Šo dokumentu mēs apkopojām un padalījāmies arī ar citiem kolēģiem, un divu dienu laikā ar to lapiņu ir dalījušies vairāk par 400 cilvēkiem,” skaidro Elīna.
Strādājot klasē, ir cits darba stils un ritms.
“Ir pirmā diena, pirmās pāris stundas, šobrīd ir 4. klases stunda, bet jāsaka, ka pirmās atbildes es saņēmu jau vakar naktī, no lielākajiem skolēniem - no astotās klases puišiem. Šobrīd 5. klases bērni ir jau atbildējuši un izpildījuši uzdevumus, kuriem bija dots laiks veselu nedēļu. Tas liecina, ka bērni grib mācīties, un pagaidām arī tā informācijas aprite ir notikusi,” situāciju raksturo skolotāja.
Kā atzīst skolotāja, neparedzētu apstākļu diktētie noteikumi radījuši iespēju meklēt jaunus un reizēm pat negaidītus risinājumus apgūt jaunas zināšanas.
