Mūsu senči intīmos jautājumus ar bērniem nepārrunāja. Ko darīt mūsdienu vecākiem?

Rakstītie avoti klusē par bērnu seksuālo audzināšanu senatnē, jo uzskatīja – jo mazāk bērns zina, jo mazāk kārdinājumu. Mūsdienu uzskats, ka sarunas ar bērnu par intīmiem jautājumiem hiperstimulēs bērnu seksuālajā jomā, nāk no mūsu senču uzskatiem. Mūsdienās bieži vecākiem trūkst pieredzes un zināšanu, atbildot uz bērnu jautājumiem.

Kā ar bērnu runāt par intīmiem jautājumiem

Portāla “Lsm.lv” sadaļā vecākiem un bērniem publicējam padomrakstu sēriju - vecākiem ar bērniem runāt par ķermeni, intīmiem jautājumiem, seksualitāti.

 

Runāt ar bērnu par ķermeni un intīmiem jautājumiem ir grūti, ja ģimenē nav pieņemts runāt atklāti par šīm tēmām un ar vecākiem; bērnībā galvenās zināšanas saņēma pagalmā. Kam labāk runāt ar bērnu par intīmiem jautājumiem – mammai ar meitu vai tētim ar dēlu? Varbūt vecvecākiem vai draugiem?

Latviskās tradīcijas

Kā rīkojās mūsu senči? Izrādās, ka nerunāja ar bērniem par šo tēmu, uzskatīja, ka bērniem to nevajag zināt, pienāks laiks, tad uzzinās.

Folkloriste Una Smilgaine LSM.lv skaidro, ka rakstītie avoti klusē par seksuālās un ķermeniskās audzināšanas tēmām. Uzskats bija viens – jo vēlāk bērns par seksuāliem jautājumiem uzzina, jo labāk – kārdinājums mazāks. Folkloriste pauž, ka tas atbalsojas vēl arī mūsdienās, uzskatot, ka šādas sarunas vai informācija veicinās  pastiprinātu interesi par intīmiem jautājumiem, tāpēc bērnam ir kaitīgi.

Par intīmiem jautājumiem folklorā bieži runāja ar eifēmismiem, aizvietotājvārdiem, nelietojot īstos vārdus.

Mums ir nerātnās dainas, to gudrību varēja saņemt jauni puiši pieguļā no vecākiem vīriem. Pieguļā bija īstā vieta un gaisotne – nakts, ugunskurs un vīru valodas, kur visas lietas un norises īstos vārdos saukt.

Otra vieta, kur bija atklāta valoda, ir kāzas. Apdziedāšanās dziesmās jaunajai sievai un vīram tika nodota visa intīmā audzināšana. Visatklātākās apdziedāšanas dziesmas dziedāja pirms mičošanas. Una Smilgaine saka, ka tas tāpat kā mūsdienās – ir filmas, kuras rāda vēlu vakarā, kad bērni jau guļ. Tāpat kāzās – mazi bērni, ja vien bija līdzi uz kāzām, jau bija gultās, tāpēc viņu ausīm tāda šerpa un atklāta dziedāšana varēja paiet garām.

Kā vietu, kur bērnam radās jautājumi un bija iespējams uzzināt ko jaunu, folkloriste min pirti. Pirtī bērni (mazākie puikas gāja sieviešu pirtī, lielākie pērās kopā ar vīriem) redzēja gan dzimuma atšķirības, gan grūtnieces.

Tad noteikti radās jautājumi, uz tiem atbildes saņēma tik, cik katrā ģimenē uzskatīja par nepieciešamu bērnam dot.

Kurš ģimenē runā ar bērnu par intīmiem jautājumiem?

Ja bērns ir mazs, tad ar viņu runā tas, kurš visvairāk veic aprūpi. Mamma, tētis, vecvecāki vai aukle, kuri aprūpē bērnu, ar viņu sarunājas un arī sauc vārdos bērna ķermeņa intīmās vietas, runā par higiēnu, par sabiedrībā pieņemtajām normām attiecībā uz intīmiem jautājumiem. Attiecībā uz maziem bērniem līdz piecu sešu gadu vecumam viss ir vienkāršāk, bet tad, kad bērns pieaug, jautājumi kļūst diskrētāki, skaidro psiholoģe Inese Putniece.

Svarīgākais – nekautrēties! Nekautrēties, nekautrēties, nekautrēties. Šajās sarunās atcerēties – visas manas ķermeņa daļas ir manas un visas ir labas un vajadzīgas.

Var būt mulsuma brīži no bērna un vecāku puses. Piemēram, ja mamma ir veikusi bērna aprūpi, vairāk laika ar viņu vadījusi kopā,  ir vairāk runājusi ar bērnu par ķermeniskām lietām, tad tēvs varētu nejusties ērti, ja bērns uzdod viņam intīmu jautājumu un šādas sarunas iepriekš nav notikušas. Tādā situācijā varētu būt arī mamma, ja tēvs ir vairāk rūpējies par bērnu un  atbildējis uz bērna jautājumiem.

Tāpēc vecākiem ir svarīgi vispirms savstarpēji saprast, kā viņi ģimenē izturas attiecībā uz jautājumiem par intimitāti un sarunām par to (mēs jau rakstījām par vecāku personīgo pieredzi attiecībā uz intīmiem jautājumiem, kādu viņi kā bērni saņēmuši no saviem vecākiem). Ja tiešām vienam no vecākiem ir problēmas ar sarunām, tad šie jautājumi jādeleģē otram vecākam vai vecvecākiem.

Šeit izprintējama krāsojamā lapa sarunai ar bērnu:

Dokumenti

SARUNA

Lejuplādēt

236.97 KB

 

 

 

Sarunas ģimenes robežās

Jau no mazotnes bērnam ir jāmāca, ka ir robežas, sabiedrībā pieņemtas normas, ētikas principi, tie var atšķirties ģimenē un ārpus ģimenes.

"Kādā veidā mēs ģimenē apspriežam intīmus, ķermeniskus jautājumus, paliek mūsu ģimenē, to neapspriež publiski, to neapspriež ar visiem. Tas nenozīmē, ka nedrīkst uzdot jautājumus, bet ir jautājumi, kurus neuzdod publiski un uz tiem neatbild publiski. Bērnam var skaidrot, ka mājās mēs tualetes durvis ar krampīti ciet netaisām, bet publiskā tualetē gan to darām – tas parāda robežu," skaidro Inese Putniece.

Grūtības, ja viens vecāks audzina bērnu

Mazu bērnu jautājumi ir atklāti un tieši, tie tiek uzdoti bez mulsuma un uz tiem ir viegli atbildēt. Grūtāk, ja bērni ir lielāki, jau ap pieciem gadiem bērns sāk apzināties robežas.

Lielākas problēmas biežāk ir tad, ja mamma viena audzina dēlu vai tēvs viens audzina meitu.

Bērni apmeklē mācību iestādes, bet problēma tā, ka tur pārsvarā ir sievietes, tātad mammai, kura viena audzina bērnu, nebūs iespējas saņemt atbalstu vīru sarunās.

Tāpēc ir radi, draugi, citi ģimenes locekļi, var lūgt ģimenes ārsta palīdzību. Ārsta palīdzība varētu būt lieliska izvēle, īpaši bērnam sasniedzot pusaudžu vecumu. Palīdzību var saņemt, zvanot uz palīdzības dienesta telefonu. Šo numuru var ierādīt bērnam un mudināt zvanīt un uzdot jautājumus.

 

Raksta pirmpublikācija LSM.lv 2018. gada 30. oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti