Vecākais dēls Markus, pasmejoties par ģimeni, saka, ka no malas viņu ģimene izskatās nedaudz jukusi, jo tik daudz bērnu. Viņš, kad veidos ģimeni, arī gribētu bērnus, bet noteikti ne četrus. Bet arī atzīst, ka ģimene ir liela vērtība, un novērtē to, ka vecāki vienmēr izpalīdzēs.
Atbildot dēlam, Inga bilst, ka arī nav varējuši iedomāties, ka abiem ar Kārli būs četri bērni.
Inga un Kārlis iepazinušies, dziedot korī "Balsis", abi dziedājuši Latvijas Radio korī, kas joprojām ir Kārļa darba vieta, bet Inga tagad strādā reproduktīvās veselības centrā "Embrions". Šobrīd gan Inga auklē mājās abu ceturto atvasi – pusgadu veco meitiņu Odriju.
Rūtentālu vecākais dēls Markus ir Rīgas Doma kora skolas audzēknis, Kristiāns mācās Rīgas 45. vidusskolā 4. klasē, arī apgūst klavierspēli un saksofona spēli. Vecāki smej, ka ar mūziku ir saistīts, bet brīvā formā. Adrians ir bērnudārznieks, un ar vecākiem kopā mazā Odrija.
Ja draugi Ingai vai Kārlim jautā, kā ar tik daudz bērniem var būt tur un tur, un tur, Inga atzīst, ka tas bieži nāk grūti, ar ārkārtīgu loģistiku un menedžēšanu. Lai divatā aizbrauktu uz divām stundām uz kalnu, menedžēšana sākas jau iepriekšējā vakarā, – vajag izdomāt, cikos, kur, kas. Bet Inga uzskata, ka tas ir ļoti nepieciešams, arī domājot par tālāku nākotni, kad savā dzīvē būs palaists ne tikai vecākais dēls, bet visi četri bērni.
"Ir vajadzīgi arī mazie mirkļi divatā. Nevar tikai ar bērniem, un tad arī uz bērniem var citādi paskatīties,"
atzīst Inga.
Markus jau dzīvo atsevišķi no vecākiem. Viņš jau kādu laiku par to bija domājis, un tad, kad pieteicās māsiņa, tas bija stimuls atbalstīt puiša izvēli, jo dzīvoklī, kur dzīvo visi, vietas ir tik, cik ir. Viņš pats saka, ka lēnām "iebrauc" pieaugušo dzīvē, un tam ir savi plusi un arī mīnusi. Tāpat arī attālinātajām mācībām ir savi plusi un mīnusi. Markus atzīst, ka brīžiem ir diezgan grūti rast motivāciju mācībām. Var pats vairāk vingrināties dziedāt, bet visi kultūras projekti ir uz nenoteiktas pauzes nolikti. Un tā bija svarīga ikdienas un profesionālās prakses daļa.
Arī Kārlis atzīst, ka vēlas, kaut šis laiks ātrāk beigtos, jo, lai arī sarunā tā nešķiet, viņš pats vērtē, ka ir stresaināks un depresīvāks. Viņa profesijai kovids strīpu ir stipri pārvilcis.
"Jā, pielāgošanās, jā online koncerti, bet bez skatītājiem koncerts šķiet milzīgs farss. Šis laiks mani diezgan dzen izmisumā. Dīkstāve jeb mājsēde emocionāli un galvā drusciņ traucē," neslēpj Kārlis.
Ingai cits stāsts, jo "mājsēde" ar Odriju būtu tāpat. Tagad visi ir mājsēdē un tas ir pirmo reizi, kad visi ir vairāk vai mazāk mājās.
"Nevar teikt, ka pagājušais gads tikai sliktu nesis, tā nevar teikt, jo mums ir ienākusi maza māsiņa ģimenē. Es mēģinu ieraudzīt tos plusus, ko no kovidlaika un mājsēdes esam ieguvuši. Mēs esam pabijuši vairāk kopā, kas citādi noteikti nebūtu bijis iespējams. Pašā pirmsākumā tētis varēja vairāk būt klāt un mazo bēbīti izbaudīt. Un es arī to izbaudīju. Ir plusi, un ir mīnusi," atzīst Inga.
Kristiāns mācās 4. klasē un saka, ka klātienē ir interesantāk, jo var satikt draugus, uzspēlēt futbolu, bet mācīties patīk labāk attālināti, jo ir mazāk mājasdarbu, ir mazāk stundu.
Inga atzīst, ka pavasarī stresa bija vairāk saistībā ar bērnu mācībām, tagad ir sakārtojies režīms.
Lai arī abi vecāki piekrīt, ka ir jāpielāgojas gan skolotājiem, gan bērniem, gan vecākiem, tomēr ir "besījušies" par to, ka jābūt skolotājiem visās mācībās, skolas pārziņiem, jānodrošina klase. Stress tomēr ir pamatīgs.
"Arī tad, kad skola bija klātienē, centāmies bērniem sēdēt klāt, palīdzēt, otro, trešo reizi iet skolā, tagad tas ir vēl vairāk," saka Kārlis. "Lielā mērā šis laiks piespiež vecākus atcerēties to, ko varbūt nekad nav īsti zinājuši."
