2. februāris – Sveču diena, saukta arī par Svecaini, ziemas Māras dienu, Latgalē to sauc par Svacaini un Gromnicu.
Sveču dienas centrālais ēdiens ir putra – labi bieza putra, lai tajā sveci var iespraust.
Ja laba putra saimniecei padevusies, tad viss gads būs bez ķibelēm un gaišs. Bukstiņputra ir viena no populārākajām, izmēģiniet!
Bukstiņputra
Nepieciešams:
- Glāze miežu putraimu.
- 5 lieli kartupeļi.
- 500 ml piena.
- 2 sīpoli.
- 200 g žāvētas gaļas.
Pagatavošana:
Putraimus nomazgā un pārlej ar ūdeni, vāra uz lēnas uguns gandrīz gatavus. Kartupeļus mizo un sagriež gabaliņos. Kad putraimi mīksti, pieliek kartupeļus un pielej pienu. Maisot vāra putru gatavu, sāli pieliek pēc garšas. Iespējams, būs vēl jāpielej piens vai ūdens.
Gaļu sagriež gabaliņos, apcep kopā ar smalki sagrieztiem sīpoliem. Putru pasniedz ar sacepto gaļu.
Izmēģiniet arī citas putras:
- Bimbalu tīre jeb dunduru putra. Receptē izmantoti jaunie kartupeļi; nekas, arī ziemas vidū šo putru var vārīt un labi iztikt bez jaunajiem kartupeļiem.
- Putra no tā, kas pieliekamajā.
Sveču dienas tradīcijas
Galvenais darbs Sveču dienā ir sveču liešana, tās ne tikai labi degot, tām piemīt īpašs spēks.
G. Mancelis rakstījis: "Pēc teic tie tās sveces, ka tās vētru, pērkonu, krusu un zibiņus stājošas, no bērnu mātēm, katras pirtīžas tur, visus ķēmus un burvjus nost dzenošas, no mirstamiem, kad tiem tādas sveces rokā dotas kļūst, pastarā stundā gaismu dodošas, ka tas cilvēks mūžīgā dzīvošanā ieiet varots." /G. Mancelis, Lett. Postill, 1654. 1, 223. /
Izlejiet sveces; te idejas!
Latviešu tautas ticējumos minēts, ka Sveču dienā var laiku vērot, lai spriestu par nākamā gada ražu, skaistumu un naudu vairot, pret kurmjiem un vilkiem cīnīties un citas nopietnas lietas darīt.
Ticējumi:
- Sveču diena ir ziemas vidus. /J. Juškevīčs, B. Z. 2. piel. 1933, 274./
- Sveču dienu sauc par ziemas Marijas dienu. /R. Straudovskis, Lielplatone./
- Sveču dienu svētīja lielās gavilēs, tad esot bijis vajadzīgs daudz tērēt un baudīt. Kas tai dienā vairāk patērē un priecājas, tam nākamais gads esot bagāts un laimīgs. /G. Pols, Vecgulbene./
- Visu gadu naudu krāju,
Sveču dienu gaidīdams;
Kad atnāca sveču diena,
Bij naudiņa jātērē. /G. Pols, Vecgulbene./ - Sveču dienā namamātes vārīja pupas un cepa karašas. Ja kādai mātei nebija ko cept, tad tai vajadzēja drusku gaļu jeb miltus ielikt krāsnī, lai smaka pārietu pāri istabai. Sveču dienā arī vārīja cūkas galvu un miežu piestu. /G. Pols, Vecgulbene./
- Sveču dienā nav brīv galvu sukāt, kāpostus vārīt, nedz adatas cilāt, tad mati stāvot kā sveces, kāposti neaugot un nabadzība kā adatas durot. /G. Pols, Vecgulbene./
- Sveču dienā nedrīkst matus sukāt, tad tie ir vienmēr kā ar sveķiem. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
- Sveču dienā nedrīkst matus sukāt, tad tie stāv kā sveces. /E. Laime, Tirza./
Raksta pirmpublikācija LSM.LV 2020. gada 2. februārī.
