Pagājušajā gadā Latvijā bija trīs mazu bērnu slepkavības gadījumi, kad par aizdomās turētajiem atzītas bērnu mātes, situāciju raksturo Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes psiholoģe Dace Landmane. Arī iepriekš ir bijuši šādi gadījumi, bet trīs šādi gadījumi vienā gadā rada satraukumu. Katrs gadījums ir individuāls, nav vienota riska faktora. Apkopojot informāciju pasaulē un pie mums, kā galveno iemeslu šādām traģēdijām min psihoemocionālus un sociālus faktorus.
Uzreiz pēc dzemdībām (parasti 24 stundu laikā) bērna slepkavību izdara, ja ir nevēlama grūtniecība, tā tiek slēpta, par grūtniecību nav zinājuši tuvinieki, dzemdības nenotiek mediķu uzraudzībā, mātes ir emocionāli norobežotas no tuviniekiem un sabiedrības, šīs sievietes ir jaunas.
Citās vecuma grupās nogalināto bērnu mammas ir personas ar psihiska rakstura problēmām, depresiju, problēmas saasinās pēc dzemdībām. Ir arī citi faktori, kāpēc tiek izdarīts noziegums.
Glābējsilītes projekta īstenotāja Edīte Kaņepāja-Vanaga norāda, ka,
ja mammai trūkst atbalsta no apkārtējiem, bērna tēva vai esošā partnera, sieviete var iekļūt apburtā lokā – trauksmes situācijā. Psihiski vesels cilvēks neatteiksies no sava bērna.
Apstākļi katram gadījumam ir savi, katram cilvēkam ir kāds kritisks robežstāvoklis.
Rīgas Dzemdību nama sociālā darbiniece Inguna Ziemane norāda, ka dzemdību namā var pamanīt mammas, kuras uzvedas netipiski – nevar paņemt rokās bērnu, visu laiku raud vai dzemdības viņām “paceļ” bērnības traumas. Šādos gadījumos ar mammu runā ārsti vai sociālie darbinieki. Ir iepēja piesaistīt psihoterapeita vai psihiatra konsultāciju, ja nepieciešams. Ja ir bažas par mammas emocionālo stāvokli un rīcību, informē pašvaldības, sociālos darbiniekus, runā ar tuviniekiem.
Ja sieviete dzemdību namā vēlas atteikties no bērna, tad sociālais darbinieks cenšas noskaidrot iemeslus šādai rīcībai. Ir bijuši gadījumi, kad mamma pēc dzemdībām patvaļīgi pamet dzemdību namu, atstājot bērnu. Sistēma ir labi sakārtota, juridiski brīvi bērni nonāk audžuģimenēs, pauž Inguna Ziemane.
SOS Bērnu ciematu programmas "Piedzimstot bērniņam" vadītāja, PEP mamma Ramona Treilona norāda uz Latvijā pieejamiem resursiem atbalstam māmiņām – dūlu atbalsts gaidību laikā, PEP mammu palīdzība.
Pakalpojumi pieejami, bet palīdzību izvēlas motivētas mammas, kuras zina, ka var lūgt palīdzību,
tāpat Treilona norāda, ka šī palīdzība ir par maksu.
Lai atbalstītu un uzrunātu mammas, SOS bērnu ciemata asociācijas programma “Piedzimstot bērniņam” veidota kā prevencijas darbs, tā darbojas ar starpinstitucionālu atbalstu – uzrunājot māmiņas, kuras nav tik motivētas meklēt atbalstu.
Sociālie darbinieki ir profesionāli apmācīti, lai pamanītu mammas grūtības, akcentē Dace Landmane.
Sabiedrība ir iemācīta uzvesties sociāli pieņemami, bieži nav iespējams pārdzīvojumus uzzināt.
Sociālie darbinieki bieži palīdz sociālā riska grupā esošiem vecākiem, bet glābējsilītē tiek atstāti arī bērni, kuri ģērbti brenda drēbēs.
“Ir milzīgs jautājums, kā panākt, lai sievietes prasa palīdzību,” uzsver Edīte Kaņepāja-Vanaga.
Pērn glābējsilītēs atstāja četrus bērnus, iepriekšējā gadā trīs bērnus, kopā pa visiem glābējsilītes pastāvēšanas gadiem tajās atstāti 52 bērni.
