Sadaļas Sadaļas

Ģimenes studija

Studentu dzīve attālināto mācību laikā un attālināto studiju kvalitāte

Ģimenes studija

Garu pastaigu un sportisku izklaižu cienītāji. Tiekamies ar Bērtiņu ģimeni

Māte atņem dzīvību bērnam: kas sievieti pamudina uz šādu soli

Mātes, kas nonāvē savus bērnus. Kā pamanīt un palīdzēt, pirms notikusi traģēdija?

Pērn reģistrēti trīs gadījumi, kad nogalināti mazgadīgi bērni un par aizdomās turētajiem noziegumos atzītas bērnu mātes. Šīm mātēm bija nepieciešama profesionāļu palīdzība, bet pašas to neprata prasīt, atbildīgie dienesti viņas nepamanīja. Gan Latvijā, gan pasaulē šādus gadījumus saista ar mātes psihoemocionālo stāvokli, sociālo vidi un citiem aspektiem. Speciālisti vērš uzmanību uz nepieciešamību stiprināt palīdzības iespējas topošajām un jaunajām mātēm.

"Ģimenes studija" podkāstā:

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

Pagājušajā gadā Latvijā bija trīs mazu bērnu slepkavības gadījumi, kad par aizdomās turētajiem atzītas bērnu mātes, situāciju raksturo Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes psiholoģe Dace Landmane. Arī iepriekš ir bijuši šādi gadījumi, bet trīs šādi gadījumi vienā gadā rada satraukumu. Katrs gadījums ir individuāls, nav vienota riska faktora. Apkopojot informāciju pasaulē un pie mums, kā galveno iemeslu šādām traģēdijām min psihoemocionālus un sociālus faktorus.

Uzreiz pēc dzemdībām (parasti 24 stundu laikā) bērna slepkavību izdara, ja ir nevēlama grūtniecība, tā tiek slēpta, par grūtniecību nav zinājuši tuvinieki, dzemdības nenotiek mediķu uzraudzībā, mātes ir emocionāli norobežotas no tuviniekiem un sabiedrības, šīs sievietes ir jaunas.

Citās vecuma grupās nogalināto bērnu mammas ir personas ar psihiska rakstura problēmām, depresiju, problēmas saasinās pēc dzemdībām. Ir arī citi faktori, kāpēc tiek izdarīts noziegums.

Glābējsilītes projekta īstenotāja Edīte Kaņepāja-Vanaga norāda, ka,

ja mammai trūkst atbalsta no apkārtējiem, bērna tēva vai esošā partnera, sieviete var iekļūt apburtā lokā – trauksmes situācijā. Psihiski vesels cilvēks neatteiksies no sava bērna.

Apstākļi katram gadījumam ir savi, katram cilvēkam ir kāds kritisks robežstāvoklis.

Rīgas Dzemdību nama sociālā darbiniece Inguna Ziemane norāda, ka  dzemdību namā var pamanīt mammas, kuras uzvedas netipiski – nevar paņemt rokās bērnu, visu laiku raud vai dzemdības viņām “paceļ” bērnības traumas. Šādos gadījumos ar mammu runā ārsti vai sociālie darbinieki. Ir iepēja piesaistīt psihoterapeita vai psihiatra konsultāciju, ja nepieciešams. Ja ir bažas par mammas emocionālo stāvokli un rīcību, informē pašvaldības, sociālos darbiniekus, runā ar tuviniekiem.

Ja sieviete dzemdību namā  vēlas atteikties no bērna, tad sociālais darbinieks cenšas noskaidrot iemeslus šādai rīcībai. Ir bijuši gadījumi, kad mamma pēc dzemdībām patvaļīgi pamet dzemdību namu, atstājot bērnu. Sistēma ir labi sakārtota, juridiski brīvi bērni nonāk audžuģimenēs, pauž Inguna Ziemane.

SOS Bērnu ciematu programmas "Piedzimstot bērniņam" vadītāja, PEP mamma Ramona Treilona  norāda uz Latvijā pieejamiem resursiem atbalstam māmiņām – dūlu atbalsts gaidību laikā, PEP mammu palīdzība.

Pakalpojumi pieejami, bet palīdzību izvēlas motivētas mammas, kuras zina, ka var lūgt palīdzību,

tāpat Treilona norāda, ka šī palīdzība ir par maksu.

Lai atbalstītu un uzrunātu mammas, SOS bērnu ciemata asociācijas programma “Piedzimstot bērniņam” veidota kā prevencijas darbs, tā darbojas ar starpinstitucionālu atbalstu – uzrunājot māmiņas, kuras nav tik motivētas meklēt atbalstu.

Sociālie darbinieki ir profesionāli apmācīti, lai pamanītu mammas grūtības, akcentē Dace Landmane.

Sabiedrība ir iemācīta uzvesties sociāli pieņemami, bieži nav iespējams pārdzīvojumus uzzināt.

Sociālie darbinieki bieži palīdz sociālā riska grupā esošiem vecākiem, bet glābējsilītē tiek atstāti arī bērni, kuri ģērbti brenda drēbēs.

“Ir milzīgs jautājums, kā panākt, lai sievietes prasa palīdzību,” uzsver Edīte Kaņepāja-Vanaga.

Pērn glābējsilītēs atstāja četrus bērnus, iepriekšējā gadā trīs bērnus, kopā pa visiem glābējsilītes pastāvēšanas gadiem tajās atstāti 52 bērni.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt