Attālināti uzdotie un veicamie radošo priekšmetu mājasdarbi ir dažādi, tie prasa lielu laika ieguldījumu, vecāku palīdzību. Mūzikā, mākslā, mājturībā, rasēšanā un arī sportā veicamie mājasdarbi ir gan praktiski, gan teorētiski, daudzi līdz ar izmaiņām nav veicami praktiski, kā to varētu darīt skolā, tāpēc tagad jāstrādā teorētiski. Citi ir ļoti saistīti ar reālo dzīvi, par ko vecāki un bērni priecājas.
Vecāku atzinību izpelnījies mājas uzdevums mājturībā – sakārtot istabu, parādīt, kā istaba izskatās pirms kārtošanas, kā pēc. Ir arī tādi darbi kā maizīšu gatavošana. Ir darbi, kuros apvienoti vairāki mācību priekšmeti.
Skolotāja prasme noformulēt uzdevumu ir svarīga, jo vecāki grib palīdzēt, bet ne vienmēr saprot uzdoto, skaidro skolotāja Ilze Ābelīte Goluba, viņa mājasdarbu paskaidro pēc iespējas sīkāk, lai bērnam ir saprotami.
Trīs bērnu mamma Agnese Vanaga pauž, ka
mājasdarbi ir dažādi – ir tādi, kuri ir viegli, ir tādi, kurus bērni pilda ar asarām.
Bērni ir dažādi, katram kas sanāk vieglāk, kas grūtāk. Mammai lielākais izaicinājums ļaut bērnam darīt mājas darbus pašam, neiesaistoties, ja bērns to var veikt pats. Ir arī citas situācijas, kad bērns kādu daļu no radošā uzdevuma nevar paveikt , piemēram, sagriezt kartonu vai plastmasas pudeli.
Ir arī situācijas, kad mamma pieņem lēmumu uzdevumu nepildīt, jo tas nav bērnam pa spēkam, tad mamma sazinās ar skolotāju.
Darboties bērnam patīk, bet ir arī tādi uzdevumi, pēc kuriem māja neizskatās īpaši labi. Bija arī skaists mājasdarbs – portreta veidošanā ārā, izmantojot dabas materiālus, mājasdarba ideju uzteic Agnese Vanaga.
Atgriezenisko saiti par uzdevumiem skolotāji visbiežāk prasa fotogrāfiju vai nofilmēta materiāla veidā. Mamma skaidro, ka ne visi bērni vēlas filmēties, piemēram, mājasdarbā, kur bērnam jāfilmējas, dziedot dziesmu, bērns nevēlas filmēties un saņem vērtējumu kā par neizpildītu darbu.
Vecāku iesaiste bērnu mājasdarbu izpildē ir liela, mamma radio skaidro, ka apmēram 50% no visiem bērnam uzdotajiem darbiem nepieciešama vecāku palīdzība. Daudzi uzdevumi ir tādi, kur vecākiem jāiesaistās filmēšanā un fotografēšanā, bērns viens mājasdarbu nav spējīgs izpildīt. Vecākus neapmierina arī skolotāju formālās atbildes un vērtējums, pietrūkst atgriezeniskās saites, bērns iegulda lielu darbu kopā ar vecākiem, bet skolotāja bez komentāriem pasaka, ka darbu saņēmusi un ieliek vērtējumu. Vecāki arī norāda, ka radošo darbu veikšanai nepieciešams ilgs laiks, daudz vairāk nekā, piemēram, matemātikas uzdevuma izpildīšanai.
Ir arī situācijas, kad vecāki bērnu vietā pilda darbus, skolotājam, zinot bērna spējas, rodas aizdomas, ka to bērns nav varējis izdarīt pats.
Skolotājs Mārtiņš Ezeriņš skaidro, ka lielāko klašu bērni (5. – 9. klase) paši spēj veikt mājasdarbus bez vecāku palīdzības.
Sporta skolotājs Jānis Vainoris pauž, ka viņa skolā daudz izmanto skolotāju sagatavotus video ierakstus, atzīst, ka sporta stundu vērtēšana ir ļoti sarežģīta.
Šis ir pārmaiņu laiks visiem, skolotāji cenšas pielāgoties jaunajai situācijai, saprast, kā strādāt mājās, kā tas atšķiras no darba skolā, uzskata “Skola 2030” eksperte Madara Kosolapova. Skolotāji izmanto jaunas mācību metodes, domājot, kā šīs jaunās prasmes skolēni varēs pārnest reālajā dzīvē.
Skolotāja Ilze raidījumam atsūtījusi savi pieredzi, strādājot attālināti: "
Labdien! Strādāju bērnu mākslas skolā par skolotāju. Šogad mums ir jauns mācību priekšmets 3. klasei - konceptuālā māksla. Šajā priekšmetā, runājot par procesa mākslu, aicināju audzēkņus izdarīt kādu mājas uzkopšanas darbu, nosaucot to par performanci. Bērni grāba pagalmā zāli, mazgāja istabā logus, traukus... Mammas bija sajūsmā par šādu mākslas veidu!
Kā skolotāja redzu, ka mazajiem bērniem vecāki palīdz, un visvairāk tur, kur tiešām neiztikt bez vecāku palīdzības, t.i., darbu organizācijā, laika plānošanā, e-klases izmantošanā, komunikācijā ''WhatsApp'', darbu sūtīšanā. Līdz ar to bērni neko neiekavē. Ir lielie bērni, kuri paši spēj tikt galā ar šiem jautājumiem. Bet tad ir vidus slānis - bērni, kuru vecāki, iespējams, paļaujas uz to, ka bērni paši spēj tikt galā, bet viņi to tomēr vēl nespēj. Kad sazinos ar vecākiem, ir īslaicīgs uzlabojums - vecāks pieslēdzas, bet īslaicīgi. Tomēr ir tā, ka caur šo attālināto mācīšanos pienākums tieši vecākiem ievadīt bērnu jaunajā ritmā, iemācīt, ka uz īsziņu ir pieklājīgi atbildēt, ka, ja rodas neskaidrības, drīkst (un vajag) paprasīt. To it kā elementāro pamatiņu var ielikt tikai vecāki."
