Pieredzē par iespējām nodrošināt savu bērnu vajadzības dalās mamma Sandra Gormosa, kuras dēls Ričards slimo ar Dišēna muskuļu distrofiju un pārvietojas ratiņkrēslā, un mamma Aivija Bārda un viņas dēls Georgs, kurš ir neredzīgs. Vides pieejamību mājās vērtē Latvijas Ergoterapeitu asociācijas prezidente Lelde Krauze.
Sandras Gormosas dēls Ričards slimo ar ģenētiska spektra saslimšanu – Dišēna muskuļu distrofiju, pārvietojas ratiņkrēslā. Slimība progresē. Mājās lieto ratiņkrēslu, funkcionālo gultu. Izmanto iznomātu pacēlāju, lai var Ričardu izcelt no ratiem un pārvietot. Lai tiktu ārā no dzīvokļa, izmanto elektrisko pacēlāju. Ričarda dēļ mainīja dzīvokli, jo ierīcēm nepieciešama vieta. Dzīvokļa izvēlē svarīga ir iespēja iekļūt mājā un liels lifts, plaša lodžija, pielāgota vannas istaba un telpas. Labi, ja speciālisti var ieteikt, kā pielāgot dzīvokli, ņemot vērā saslimšanu un slimības progresu, tā lieki netērējot savus un valsts līdzekļus par dzīvokļa iekārtošanu cilvēkam ar īpašām vajadzībām, uzsver Sandra Gormosa.
Ne visās pašvaldībās ir pieejama ergoterapeita vizīte mājas apstākļos, lai novērtētu situāciju un svarīgo mājokļa vides pielāgošanai, uzsver Latvijas Ergoterapeitu asociācijas prezidente Lelde Krauze.
Georgs Bārda ir neredzīgs, mācās Alberta koledžā, dzīvo Vecrīgā atsevišķi, dzīvoklī nav nepieciešami plaši pielāgojumi. Georgam problēmas sagādā tas, ka nav iespējams automātiski izslēgt gaismu, jo tā nepieciešama mācībām attālināti, bet izslēgt gaismu Georgs parasti aizmirst.
Georga mamma Aivija Bārda pauž, ka Georga pieredze, dzīvojot Amerikā, rāda, ka ir 21. gadsimtā dažādas tehniskas iespējas, lai atvieglotu neredzīga cilvēka ikdienu. “Citās valstīs nodrošina (neredzīgus cilvēkus), mūsu valstī cilvēki nodrošina sevi paši,” secina mamma.
Aivija Bārda uzsver, ka katrai invaliditātes formai ir nepieciešami citi pielāgojumi. Ir arī vienojošs faktors – visiem elementiem jābūt savā vietā, uzsvēruši speciālisti, kuri apņēmušies izstrādāt māju Georgam.
Georga plānotā nākotnes māja ir Amerikā aizsākta ideja, kur viņš mācījās divās skolās – parastajā un neredzīgo skolā. Skolā bija programma, kurā apmācīja patstāvīgās dzīvošanas prasmes. Tam bija īpaši uzbūvētas divas ēkas – māja un dzīvoklis, kuri būtu viegli pieejami Amerikā.
Kopā ar Aiviju top ideja par moduļu māju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kura būtu viegli pielāgojama katrai situācijai un nepieciešamībai.
Aivija ir Baltijas arhitektūras centra vadītāja, kurā izstrādātas moduļa mājas, kas bija paredzētas pielāgot hospitāļu vajadzībām Covid-19 laikā, Georgs ideju aizņēmies un pārveidoja kā moduļa māju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
“Šāda māja jāizveido kā piemērs, lai cilvēki, pašvaldības varētu to apskatīt,”
pauž Aivija Bārda.
Daudzas ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, ātri nonāk pie nabadzības robežas. Valsts sniedz palīdzību, bet tā nav pietiekama. Palīdzības apjoms katrā pašvaldībā atšķiras, pauž Latvijas Ergoterapeitu asociācijas prezidente Lelde Krauze.
Uzziņai:
Sabiedrisko mediju labdarības maratons “Dod pieci!” šogad izcels vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem.
Maratona laikā saziedotie līdzekļi caur Ziedot.lv tiks novirzīti līdzcilvēku atbalstam – pandusu un pacēlāju ierīkošanai, cilvēku dzīvesvietas labiekārtošanai, tehnisko palīglīdzekļu iegādei un citām vajadzībām, kas saistītas ar vides pieejamības uzlabošanu ārpus publiskās infrastruktūras. Šajā gadā sabiedriskie mediji uzsvērs ikvienas personas tiesības uz iespējami patstāvīgu dzīvi.
