Vecāku būšana. Pirmais gads portretos
Galerijā “Istaba” atvērta Elīnas Brasliņas zīmējumu izstāde “Vecāku būšana. Pirmais gads portretos”. Izstāde tapusi balstoties uz biedrības “My First Year Too” veidoto saturu sociālo mediju platformā Instagram.
Lsm.lv publicēs 14 mammu stāstus ar Elīnas Brasliņas zīmējumiem
Stāsta mamma Agnese: ''Man šķita, ka mani nav skārusi pēcdzemdību depresija, jo manai meitai tūlīt būs 5 mēneši, un līdz šim uzskatīju, ka visas grūtības ir pārvaramas. Protams, ne bez satraukuma un raudāšanas dušā, bet tomēr bija sajūta, ka viss ir izdarāms.
Bet te nu es esmu: truli guļu gultā pie aizvērtiem aizkariem ar kārtējo reizi pie krūts piezīdušos bērnu blakus, jo citādāk viņa vienkārši neaizmieg un neguļ, un galvā ir tikai viena doma – es vairs negribu par tevi rūpēties ne dienu, ne stundu, ne minūti. Gribas pagriezties, iziet pa durvīm un neatgriezties. Neredzu beigas šim murgam, ko sauc par skaisto zīdaiņa vecumu.
Darbā to droši vien sauktu par izdegšanu, jo pa šiem pieciem mēnešiem esmu meitai atdevusi sevi visu un vairāk. Es vairs nezinu, kas es esmu. Un visvairāk derdzas jaunā, trendīgā frāze, ko skandē no visām pusēm – galvenais, parūpējies par sevi. Pa kuru fakin’ laiku?! Ko tas vispār vairs nozīmē?!
Protams, es nepiecelšos un neaiziešu. Jo es no visas sirds varu teikt, ka neprātīgi mīlu savu bērnu. Bet ko tas beigās no manis prasīs? Kas paliks pāri?''
KONTEKSTS:
Šovasar publiskajā telpā ar sparu uzvirmoja diskusijas par topošo māmiņu piedzīvoto vardarbību Latvijas dzemdību iestādēs. Sieviešu pieredžu stāsti lika secināt, ka vardarbība ir klātesoša. Savus stāstus par pieredzi dzemdībās sabiedriskajiem medijiem uzticēja arī vairākas māmiņas, piemēram, Linda, kura ārstiem pārmet neprofesionalitāti, kas noveda pie smagām sekām. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietniece un psihoterapeite Gunta Andžāne pastāstīja, ka sūdzību skaits par personāla attieksmi dzemdībās arvien pieaug.
