Pirms pāris mēnešiem milzīgu popularitāti iemantoja "Chat GPT" – tērzēšanas robots un rakstīšanas palīga lietotne, kas, pateicoties valodas apstrādes iespējām, saprot jautājumu, spēj uz to reaģēt un atbildēt. Tas radījis jaunus jautājumus par to, vai un kā pedagogi var novērst plaģiātismu skolēnu un studentu darbos laikā, kad mākslīgais intelekts pieejams teju ikvienam.
"Tas, par ko mēs runājam, "Chat GPT" ir valodas modelis, kas balstās uz vairākiem simtiem terabaitu internetā pieejamo tekstu visās valodās, tāpēc arī latviešu valodā tas strādā. Protams, ne tik labi kā angļu valodā. Attiecīgi tas simulē to, kā cilvēks runā. Tas modelis nav nekāds orākuls, jo pēc būtības tas strādā no tā, ko tu iepriekš esi rakstījis," skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras doktorants, mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns.
"Attiecīgi tu to vari vadīt pēc saviem ieskatiem, un tas tev atbildēs to, ko tu vēlies vairāk vai mazāk, bet tam ir limitēts apjoms.
Cilvēki citreiz iekopē garus referātus un lūdz – uzraksti man kopsavilkumu, bet īstenībā tam ir četru tūkstošu zīmju limits, un visu, kas bija iepriekš, tas jau ir pilnībā aizmirsis. Tās gan ir pašreizējās limitācijas," viņš turpināja.
Rīgas Stradiņa universitātes Pedagoģiskās izaugsmes centra vadītāja Nora Jansone-Ratinika atzina, ka šāda lietotne rada plaģiātisma risku, taču svarīgi ir arī saprast, kā tā var palīdzēt mācību procesā.
"Tas ir datos balstīts risinājums, kurš palīdz mums saražot starta materiālu kaut kam, ko mēs pēc tam varam attīstīt.
Mēs nerunājam par izglītību pret tehnoloģijām, tādu saukli es vēl nekur neesmu dzirdējusi. Mēs runājam par izglītību ar tehnoloģijām vai tehnoloģijās balstītu mācīšanos," viņa vērtēja.
Turklāt mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas tiek izmantotas arī sistēmās, kas iespējami dažādos veidos pārbauda tekstu satura oriģinalitāti, jeb programmās, ko augstskolā izmanto, lai pārbaudītu, vai noslēgumu darbos nav konstatējams plaģiātisms. Arī šīs tehnoloģijās attīstās, bet vismaz pagaidām mākslīgā intelekta saturu nespēj atpazīt.
"Manuprāt, Latvijas augstskolās nav šajā brīdī tādas masīvas "Chat GPT" izmantošanas prakses vai bažu par to. Es neesmu to pētījusi, bet mana pieredze un sarunas ar cilvēkiem augstākajā un vispārējā izglītībā par to liecina. Nav tā, ka katrs otrais studējošais vai skolēns to lietotu. Ir daudzi, kuri vispār par to nekad nav dzirdējuši," situāciju pozitīvi vērtēja Jansone-Ratinika.
Viņai nepiekrita nedz Urtāns, nedz Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks, profesors Guntis Bārzdiņš.
"Kopš novembra es aptaujāju vairākas vidusskolas klases dažādās pilsētās, un gandrīz visi izmanto "Chat GPT", lai automatizētu vēstures, ģeogrāfijas un virkni citu priekšmetu mājasdarbus.
Arī universitātēs, it sevišķi gala darbos, tagad decembrī bija jānodod atskaites par to, cik daudz ir uzrakstīts, un gandrīz vai katrs otrais ģenerēja savas atskaites ar "Chat GPT". Šis ir kaut kas, manuprāt, ļoti aktuāls," vērtēja Urtāns.
"Es piekrītu Urtāna kungam, studenti lieto šo "Chat GPT" diezgan masīvi. Cik procentu, protams, tādas statistikas man nav, bet lietot viņi lieto. Un visā pasaulē lieto. Austrālijā, piemēram, aizgāja tik tālu, ka eksāmenus lika rakstīt ar zīmuli uz papīra, lai nebūtu iespējams no "Chat GPT" copy-paste uztaisīt," piekrita Bārzdiņš.
Vienlaikus profesors piekrita, ka šī tehnoloģija nav jāvērtē tikai kā kaut kas slikts, bet jāmeklē veidi, kā to iekļaut mācību procesā.
"Es piekrītu arī tam viedoklim, ka šīs tehnoloģijas ir jāizmanto. Ja studenti "Chat GPT" lieto, lai kaut ko uzģenerētu, un tad pats ir izlasījis, sapratis un uzlabojis to tekstu, tad tur nekā slikta nav," viņš vērtēja.
Turklāt nesen jau parādījies jauns rīks, kas mēģina atpazīt, vai tekstu radījis mākslīgais intelekts. Šobrīd tas gan nav pārāk sekmīgs. Ja uz tehnoloģijām paļauties nav droši, būtu jāmaina pati vērtēšanas sistēma un izglītības process, vērtēja eksperti. Jautājums tikai – kā?
"Es nepretendēju uz viennozīmīgu atbildi. Es domāju, ka tāda zelta vidusceļa nav, bet ir dažādi risinājumi, par kuriem būtu jādomā. Proti, visā izglītības sistēmā mēs jau daudzus gadus domājam, kā mainīt vērtēšanas pieeju un pārbaudījumus. Un ne tikai tāpēc, ka eksistē mākslīgais intelekts un kāds kādam palīdz, bet lai mēs patiešām varētu sniegt atgriezenisko saiti, kā tam cilvēkbērnam veicas, ko viņš saprot, ko viņš nesaprot. Un ir jācenšas tiešām būt blakus, lai viņš saprot, ka tas ir viņa fundaments, kuru viņš veido, un, ja viņš apzog sevi, viņam, visticamāk, dzīvē neklāsies viegli," vērtēja Jansone-Ratinika.
Viņa minēja vairākus piemērus, kā "Chat GPT" izmantot akadēmiskajā vidē un mācību procesā, un aicināja domāt, kā strādāt ar to, kas ir, nevis tērēt laiku, cīnoties ar vējdzirnavām.