Ģimenes studija

Tuvība ar vecākiem dod bērnam drošības sajūtu - viss ir kārtībā

Ģimenes studija

Janta Meža: Ja neesam satikuši savus senčus, mums jāuzbūvē stāsts par viņiem

Māju sajūtas radīšanai vissvarīgākie ir tuvie cilvēki

Māju sajūtas veidošana bērniem - piederībai un stiprumam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Māja ir vieta, kur būt drošībā, kopā ar saviem tuviniekiem, kur sevi var identificēt kā kādai nācijai un kultūrai piederīgu. Vecākiem jāatceras, ka katram ģimenē var būt tiesības uz saviem uzstādījumiem labsajūtai, tāpēc nepieciešams rast kompromisu.

Kas veido māju sajūtu un cik tā svarīga mūsu bērniem, skaidro Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.

Diplomāts Andrejs Kovaļovs uzsver, ka māja nav fiziska telpa.

Vispirms ir piederība zemei, tautai, sabiedrībai, tikai tad ir reālā vide. To dabiski veido kā telpu, kur var justies ērti un atpūsties.

“Vectēvs mācīja, ka jābūt pamatam zem kājām, tikai tad var runāt par fizisko telpu.”

Ģimenei jāatceras, ka mājas nav tikai vienam cilvēkam, jāmeklē kompromiss, lai visi justos labi, lai nav tā, ka kādam tā pārvēršas par cietumu, cits tajā jūtas laimīgs. Ir jābūt zināmam kompromisam, tai skaitā attiecībā uz kārtību mājā, kur katram var būt savi uzstādījumi un prasības.

Gundega Skudriņa nodarbojas ar vides iekārtošanu, bet atceras, ka māja nav tikai viņas dzīves telpa: “ Mans personīgais kompromiss – birojā atļaujas darīt to, ko nevar darīt mājās, jo mājās dzīvo pieci cilvēki un ir jāmeklē kompromiss.”

Patērētāju kultūras sastāvdaļa ir lietu izmešana. Nevajadzētu taisīt lielākas mājas un noliktavas, lai būtu kur lietas nolikt, bet ierobežot lietu pirkšanu, pārdomājot, vai lietas tiešām ir nepieciešamas.

Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja uzsver dažādās situācijas: “Statistika rāda, ka 30% Latvijas iedzīvotāji dzīvo pieticīgi, tai skaitā tas attiecas uz dzīves telpu, arī tā ir pieticīga. Puikām un meitenēm vajadzētu atsevišķu istabu, bet mēs labi zinām, ka vienmēr tā nav.”

Mazās telpas varētu būt jauniešu motivācija, lai krāmētu somas un 18 gados meklētu savu dzīvokli, ātrāk un drošāk pieņemtu lēmumus, kļūtu patstāvīgāki. Diplomāts pieredzējis, ka Spānijā 25 gados jaunietis vēl īsti nav domājis par mājas pamešanu, jo vecāku mājā ir sava istaba un mamma gatavo ēst.

Noteicošais šajā izvēlē varētu būt attiecības ar vecākiem. Ja tās ir labas, bērns varētu ilgāk palikt mājā, tāpat var būt situācijas, kurās vecāki dara visu, lai bērnu nepalaistu.

Piederības sajūtai mājām ir kādi elementi, kurus vēlamies iekļaut savā vidē, lai identificētu sevi ar savu kultūru un sev saprotamu vidi.

Tomēr māju sajūta nav tikai vide, tie ir cilvēki, kuri to veido. Mājas ir vieta, kur visi var labi justies, smelties spēku un doties tālāk pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti