Mājmācībā vecāki sniedz izglītības pakalpojumu, skola atbalsta ar konsultācijām vai metodiskiem materiāliem. Pēc 3. un 6. klases skolēni kārto valsts noteiktos diagnosticējošos darbus.
Mājmācība, mājas apmācība un tālmācība – cita izglītības alternatīva, iespēja bērnam iegūt izglītību, neapmeklējot skolu katru dienu.
Mājmācība ir izglītība ģimenē, bet notiek sadarbībā ar skolu.
Mājas apmācība – bērns neapmeklē skolu veselības problēmu dēļ, pedagogi bērnu apmeklē mājā.
Tālmācība – mācību forma, kad izglītību iegūst attālināti, izmanto dažādas mācību formas, sadarbību ar skolu.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Maksims Platonovs skaidro mājmācības likumiskos nosacījumus:
- Skolēnam jābūt reģistrētam izglītības iestādē.
- Mājmācībai ir ierobežojums – tā ir realizējama līdz 6. klasei. No 7. klases alternatīva izvēle tradicionālajam izglītības modelim ir mācīties tālmācībā.
- Mājmācība ir iespējama ar noteiktiem nosacījumiem un noteiktās situācijās – iemesls ir bērna veselības vai psiholoģiskais stāvoklis, jo šāda mācība ir izņēmums. Mācību iestādei jāpieņem lēmums, jāsaprot, kā bērns mājmācībā izpildīs mācību standartus.
- Skola, kurā bērns reģistrēts, nosaka vērtēšanas kārtību – bērnam jāapmeklē skola, lai novērtētu zināšanas, to dara iestādes pedagogs.
- Ir jāizvērtē mājmācības formas piemērotība bērnam. Tā ir iespēja un liela vecāku atbildība.
Kāpēc bērnam izvēlas mājmācību
Mājmācības kustība iegūst popularitāti jaunu vecāku vidū, arī pirmsskolā izvēlas mājmācību.
Vecāki uzsver dažādus ieguvumus:
- Vecāki redz sava bērna stiprās puses.
- Mācoties kopā ar bērnu, kļūdas ātrāk var pamanīt un novērst.
- Elastīgs mācību laiks.
- Iespēja vairāk laiku pavadīt ar bērniem kopā.
- Iespējams izvairīties no tā, ka skolas sistēma nokauj bērna zinātkāri.
- Iespēja vairāk nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.
- Ir iespēja apmeklē dažādus interesējošus pulciņus, papildināt bērna zināšanas.
- Laika ekonomija.
