Galvenais, lai skolotājs, dodot mājasdarbu, dotu bērnam skaidru mērķi. Viens no primārajiem mājasdarba mērķiem ir strādāt patstāvīgi. Ja mājasdarbus pildīt patstāvīgi ir grūtības, jāiesaistās ģimenei un skolotājiem.
Privātskolotāju palīdzība, gatavošanās daudzajiem kontroldarbiem, nespēja tikt galā ar iekavētajiem darbiem, ja bērns ir slimojis un iekavējis mācību vielu, bērnu kontrole katru vakaru – tā vecāki raksturo bērnu mājasdarbu problēmas.
Pirmās un otrās klases bērniem nepieciešama vecāku uzmanība. Ja saka, ka mājasdarbam jābūt padarāmam 10 minūtēs, bet vecāki iebilst, ka tas paņem laiku divas stundas, tad tam ir iemesls, iespējams, bērni “velk laiku”, jo tā izprasa vecāku uzmanību, norāda Rīgas 6. vidusskolas sākumskolas skolotāja un klases audzinātāja Kadrija Beirote.
Vecāka galvenais uzdevums – radīt bērnu atbalstošu, labu vidi. Vecākam nevajag konkurēt ar skolotāju, bet atbalstīt un dot padomu. Vecāki ir kā sastatnes, kas darbošanos mājās rada patīkamu, saka Latvijas Universitātes lektors, psihologs Edmunds Vanags.
Pētījumi rāda - jo vairāk uzdod darīt mājās uz klasē nepaspētā rēķina, jo sliktāki ir rezultāti.
Mājasdarbu jautājums nav pietiekami izdiskutēts. Mājasdarbi ir pedagoga atbildība, nav likuma vai direktīvas, kā skolai rīkoties, katra skola jautājumus risina tā, kā māk un saprot, pauž Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore un 5./6. klašu matemātikas skolotāja Elita Rītere.
Milzīga atšķirība ir vecāku attieksmē – viena ir uzticība bērnam un ļaušana rīkoties pašam, otra: vienaldzīga attieksme un ļaušana bērnam darīt vai nedarīt, uzskata skolotāja Kadrija Beirote.
Pašvadītas mācīšanas pamatprincipi no mazotnes ir - es darīšu, tu vērosi - mazs bērns vēro, ko dara skolotāji. Ja bērnam mājās ir vecāki, kuri neko laikā nepaspēj, tad tas bērnam nav labais piemērs. Līdz 12. klasei attālinās vecāka atbalsta sastatnes, ļaujot bērnam būt patstāvīgam un izlemt, kas būs nepieciešams tālākajā dzīvē, norāda Edmunds Vanags.
