Vizuļojoša ūdens virsma mazus bērnus pievelk kā magnēts. Bērni, kuri tikko sākuši staigāt, ir neveikli, var paklupt un nākamajā sekundē jau atrasties zem ūdens. Mēneša laikā – divi noslīkuši bērni un vēl viens ar ātrās medicīniskās palīdzības un specializētās ārstu brigādes pūlēm izglābts.
“Bērns zem ūdens atradās trīs minūtes. Un tad elpināts un masēts. Pusaudzis nepamanīja, ka bērns iekritis ūdenī. Nevar teikt, ka blakus neviens nebija no pieaugušajiem, kurš var uzņemties atbildību. Parasti tā ir neuzmanība. Tas bija piemājas dīķis, kur ūdens bija samērā auksts vēl. Jo vēsāks ūdens, jo mums ir lielākas izredzes izglābt cilvēku,“ par nelaimes gadījumu stāsta NMPD speciālistu brigādes ārsts Aleksandrs Osipovs.
Mediķi uzsver – pat ja slīcēju izglābj un pat ja bērns zem ūdens bijis īsu laika sprīdi, tas vienalga atstāj nopietnas neiroloģiskas sekas.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa uzsver, ka pietiek, ja bērns plaušās ieelpo trīs četrus mililitrus ūdens uz kilogramu svara, kad jau tiek izmainīts asins gāzu sastāvs. Tas izraisa veselu rindu patoloģisku procesu.
“Skābeklis smadzenēs nenonāk. Līdzko mums ir vismaz divu minūšu bezskābekļa jeb saucamā anoksijas epizode, tā mums sabrūk smadzeņu šūnu uzraudzīšanas mehānisms. Sākas šūnu tūska, smadzeņu bojāeja. Jo tie ir siltāki laika apstākļi, jo šis process ir bijis ilgāks bez skābekļa, jo rezultāts attiecīgi ir daudz sliktāks,” pauž Bārzdiņa.
Tas ir šokējoši un satraucoši, ka tik mazi bērni iet bojā. Vecāki vai pieskatītāji bijuši pārāk aizņemti ar darbiem un citiem pienākumiem un nav pamanījuši, kur palicis bērns.
Situācijās, kad ir lielākas radu pulcēšanās, parasti nostrādā pūļa psiholoģija – ja ir tik daudz pieaugušu cilvēku, gan jau kāds pieskatīs. Tādās reizēs būtu ļoti svarīgi draugu, radu sanākšanās nozīmēt vienu cilvēku, kurš konkrētu laiku pieskatīs visus bērnus, nepiedalīsies jautrībās un izklaidēs, bet būs tikai un vienīgi ar bērniem. Un kā filmās – saskaitīs, cik galviņas viņam ir uzticētas, iesaka Bārzdiņa.
Glābēji ir gatavi tam, ka līdz ar skolēnu brīvlaiku un atvaļinājumu sākumu ūdenslīdējiem būs biežāk jātraucas glābt slīkstošus bērnus. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, pagājušajā peldsezonā no ūdens tika izcelti 58 bojā gājušie. Tai skaitā pieci bērni.
VUGD Rīgas 1. daļas vada komandieris Didzis Rimšāns akcentē, ka atpūta pie ūdens kopā ar bērniem nav atpūta, bet ir kā dubults darbs, jo vecākiem visu laiku ir jāseko līdzi bērniem. Minūte, kurā novēršas, var beigties nelaimīgi.
“Nelaime var notikt momentāni; tiklīdz vecāki aizgriežas, tā bērns var paklupt un notikt nelaime; jābūt uzmanīgiem ar visādām piepūšamām rotaļlietām, piepūšamajiem matračiem. Ar tiem ir jāspēlējas pie krasta.”
Glābēji norāda – arī piepūšamos baseinos bērni drīkst plunčāties tikai kopā vecākiem. Bet piemājas dīķi ieteicams apjozt ar sētu.
Bārzdiņa aicina atcerēties, ka maziem bērniem ir liela interese par aizliegto. Tāpat ir pierādīts, ka bērni vecumā virs pieciem gadiem slīkst klusējot. Viņi nesauc palīgā, jo apzinās, ka veikuši ko neatļautu un ir bail.
