Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” meklē atbildes uz jautājumu - kas bērnam palīdz mācīties ar prieku un iedvesmu, kādas jaunākās mācību metodes to veicina.
Kas skolēnam rada vēlmi mācīties
Ģimene nozīmīgi ietekmē bērna paradumus, izvēles, bet ne tikai.
Elvisam Straupeniekam šobrīd ir 19 gadu. Skolā viņš mācījies ļoti labi, 11.un 12.klasi pabeidzis vienā mācību gadā. 16 gadu vecumā sācis īstenot ideju, kura radās 12 gadu vecumā - nodibinājis uzņēmumu “AirBoard”.
“Es esmu ļoti motivēts uz mērķi. Skolā mērķis bija karjera. Vislielāko vērtību ilgtermiņā varēju iegūt pašizaugsmē. Pirmais iespaids nāk no vecākiem, tad no draugiem. Sociāls grūdiens no apkārtējās vides, un laika gaitā rodas pašmotivācija.”
Tālmācības pedagoģe Dace Konopecka uzsver, ka skolotājs bērna zināšanu ceļā var skolā darīt daudz, bet ne visu. Arī bērni var iekļūt dažādu uzskatu jauniešu plūsmās. Neskatoties uz to, kāds ir katra ceļš, skola ir pozitīva vieta, kur mācīties labu.
Vecākiem nevajadzētu pārcensties ar ideālās versijas (viņuprāt) uzspiešanu,
jo arī tas, kas var šķist niecīgs mērķis, var izvērsties par nopietnu dzīves daļu.
Ar piespiedu motivāciju ne vienmēr var visu, dažreiz var runāt arī par to, ka “paldies, ka skolotājs nav traucējis”. Ne vienmēr viss labais ir tikai skolotāja nopelns, domā Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže.
Izcils labs skolotājs ir ne tas, kurš māca, bet vada mācīšanās procesu.
Bērna ieinteresēšana ir atbalstīšana, rokas padošana, parādīt ceļu, pa kuru var nonākt pie rezultāta.
Izglītības uzņēmuma "Lielvārds" vadītājs Aivars Gribusts skaidro, ka bieži jauc mācīšanos un mācīšanu. “Iespējams, jaunais saturs dos pamatu īstermiņa uzdevumiem, kas veicina mācīšanās iemaņu veidošanos, un mācību saturam, kas būs nepieciešams tuvākajam laika posmam, jo bieži zināšanas nestrādā ilgtermiņam.”
Skolas nozīme skolēna motivācijā mācīties
Skola bieži apcērp spārnus.
Tāpat apcērp spārnus iepriekšējās paaudzes priekšstati par mācību sasniegumiem.
Lai izglītībā būtu pārmaiņas, jāstrādā paaudzēm kopā. Ja ir problēma, vecākiem jāiet uz skolu, lai risinātu problēmas, jo vecākiem jābūt ieinteresētiem skolas norisēs un jādibina saikne ar skolu, uzskata Aivars Gribusts.
Elvisa skolas pieredze liek domāt, ka mācību metodei nav izšķirošas nozīmes. “Es neesmu redzējis lielu atšķirību mācību vērtībā starp skolotāju, kas prot izmantot jaunās tehnoloģijas, un skolotāju, kas to nedara.”
Mācību metodes Elviss uzskata par eksperimentāciju, kas palīdz skolēnam saprast, par ko ir lielāka interese, palīdz atrast talantus.
Skolotājs, kurš vada mācīšanās procesu, meklēs vislabākās iespējas, tehnoloģijas, risinājumus, lai gūtu labākos rezultātus.
Raidījuma “Ģimenes studija” klausītāja uzskata, ka klasē ar 32 bērniem skolotājam būs grūti atrast kādu īpašu mācību metodi, lai vecākiem nebūtu jāalgo privātskolotājs.
