Raidījumā tiek uzsvērts bērnu grāmatas kvalitātes jautājums, bieži ir skaistas ilustrācijas, krāsaina grāmata, bet noplicināts teksts.
Kā vienu no problēmām izdotās bērnu literatūras kvalitātē raidījuma viesi min oriģinālu izmainīšanu. Lai bērniem būtu saprotamāk, klasiķi tiek “cenzēti’- Andersena, Brāļu Grimmu pasakas skaistos izdevumos tiek pārstāstītas, atstāstītas, “uzprišinātas”, tā zaudējot skaisto valodu. To var uzskatīt par pasaku cenzēšanu. Luīze Pastore uzskata, ka šīs pasakas oriģinālā bērniem ir interesantas un saprotamas, protams, ja pieaugušie bērnam to paskaidro un izrunā to, kas nesaprotams.
Bērni ir dažādi, dažiem nepatīk lasīt grāmatas. Rakstniece Luīze Pastore skaidro ar savas ģimenes piemēru: “Esam lasoša ģimene, zinu, ka daudzas ģimenes cieš, ja kāds no bērniem atsakās lasīt grāmatas. Tad ir jautājums – uzmākties ar interesantām grāmatām vai sākumā dot bērnam ko vienkāršu, viņa interesēm un uztveres līmenim atbilstošu.”
Alīse Nīgale uzskata, ka kvalitatīvas ir grāmatas, kurās autors godīgi runā ar lasītāju. Tās grāmatas, kuras rakstītas didaktisku mērķu vadītas, aiziet garām bērnu sirdīm. Svarīgi bērnam piedāvāt dažādību, lai bērns var izvēlēties.
Dagnija Baltiņa no Nacionālās bibliotēkas skaidro mūsdienu situāciju bērnu grāmatu jomā - Baltvilka balvai tika izskatītas 50 grāmatas, tajā bija arī grāmatas ar skaistām ilustrācijām, bet ar pliekanu tekstu, bet aizraut spēj valodas bagātība un grāmatas dziļums, tas bērniem ļoti patīk.
Uzskatām, ka ir labākas vai mazāk labas grāmatas, bet, vērtējot grāmatas, mēs nekad nevaram zināt, kāds pagrieziena punkts grāmata būs dzīvē.
Luīze Pastore uzskata, ka lasītājam laba grāmata ir tā, kas iedod ko vairāk, nekā gaidīts, tās lasīšana prasīs arī piepūli.
Ciemojoties skolās, rakstniece Luīze Pastore sastapusies ar to, ka tehnoloģiju iespaidā bērni mazāk lasa, informāciju uztver fragmentāri.
