Luda Bērziņa jubilejas gadā Džūkstes Pasaku muzejā atvērta izstāde «Lāča bērni»

18. maijā Džūkstes Pasaku muzejs ver durvis apmeklētājiem un piedāvā jaunu izstādi “Lāča bērni”. Tā veltīta teologa, skolotāja, dzejnieka, etnogrāfa un folklorista, Latvijas Universitātes bijušā profesora Ernesta Luda Bērziņa (1870-1965) 150 gadu atcerei. Izstādē būs apskatāmas viņa pierakstītās tautas šūpuļdziesmas “Aijā, žūžū, lāča bērni” 16 ilustrācijas, ko darinājis Luda Bērziņa dēls Ansis Bērziņš. Izstādes māksliniecisko koncepciju un iekārtojumu veidojusi māksliniece Tija Vīksna, paziņojumā presei informē muzeja pārstāvji.

Interese par folkloru Ludim Bērziņam veidojās jau bērnībā, mācoties Džūkstes pagasta skolā pie Anša Lerha-Puškaiša. Šis jaunais skolotājs ieinteresēja vairākus savus audzēkņus tautasdziesmu, pasaku, ticējumu un nostāstu vākšanā. Ludis Bērziņš kļuva par izcilu pedagogu un zinātnieku. Viņš, apbraukājot visus Latvijas reģionus, pierakstījis vairāk nekā 7000 tautas dziesmas. Jau 19. gadsimta beigās viņa publikācijas par folkloru parāda L. Bērziņu kā erudītu un folkloras vākšanā pieredzējušu pētnieku, kas lielu uzmanību pievērsa tieši valodai un tās vērtībai. Viņš raksta: “Ikvienam ir jākopj un godā jātur sava valoda. Bet līdzīgi kā valoda ir godā turama arī tautas dzeja”.

Ludim Bērziņam bija kupla ģimene. Interesanti, ka daudzas savas grāmatas viņš veidojis kopā ar saviem bērniem. Viņa dēls Ansis Bērziņš ilustrējis tādas tēva grāmatas kā “Īkšķītis”, “Zelta auns”, “Laimīgais Ansis”, “Lāča bērni”, “Tēvu valoda” u.c. Ar meitu Irēnu kopā veidots dziesmu krājums “Tēvu dziesma”, savukārt ar meitu Rutu izdota bērnu dienu atmiņu grāmatiņa dzejā “Brencis”. Šos mazos dzejolīšus, kas patika Luda Bērziņa bērniem un mazbērniem, ar prieku lasa arī mūsdienu bērni.

Tautas dziesmu par lāča bērniem Ludis Bērziņš pirmo reizi publicēja 1926. gadā, iekļaujot to tautasdziesmu krājumā “Tēvu dziesmas”, bet atsevišķā grāmatiņā tā izdota 1943. gadā, kuras ilustrācijas skatāmas jaunizveidotajā izstādē “Lāča bērni”. Izstāde vedina jo biežāk dziedāt savas tautas dziesmas, iepazīt Luda Bērziņa ģimeni un padomāt arī par savas ģimenes vērtībām un tradīcijām. Autora pierakstītā tautas dziesma par lāča bērniem mūsdienās joprojām ir vispopulārākā miega dziesmiņa. Tā nomierina un ieaijā, bet tā arī atgādina, cik nozīmīga ir ģimene, tēvs un māte, brāļi un māsas, vecvecāki – katrs tur savās rokās ģimenes laimes atslēdziņu.

Džūkstes Pasaku muzejs atrodas bijušajā Lancenieku skolas ēkā, kurā dzīvojis un strādājis skolotājs, rakstnieks, pasaku un teiku krājējs, pētnieks Ansis Lerhis-Puškaitis (1859-1903). Teikas un pasakas savā darbā viņš izmantoja, lai attīstītu bērnu iztēli un domāšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt