Ģimenes studija

Studijas augstskolā: Ar kādām domām jaunie studenti raugās nākotnē

Ģimenes studija

Uzmundrināt un parādīt ceļu jeb ieinteresēt skolēnus mācīties ar prieku

Daudziem pirmsskolas vecuma bērniem ir runas attīstības problēmas

Logopēde: Bērna valodas traucējumus var pamanīt līdz trīs gadu vecumam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Katram otrajam trešajam bērnam Latvijā ir nepietiekama runas un valodas attīstība. Savlaicīgi nenovēršot valodas traucējumus, bērnam var būt problēmas ar iekļaušanos sabiedrībā un zināšanu apguvi skolā.

Iesakām pašiem mazākajiem!

Iesakām pašiem mazākajiem!

Mīļie vecāki, mēs esam radījuši drošu un radošu platformu zinātkāriem pirmsskolas vecuma bērniem - LSM Bērnistaba!

Bērnistabā ir interesanti un attīstoši uzdevumi, spēles, filmas, eksperimenti, zīmēšana, vakara pasaciņa un daudz kā cita.

 

Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par bērnu valodas attīstību un jautājumiem, kam vecākiem jāpievērš uzmanība.

Vecāku loma bērna valodas attīstībā

Bērna valodas attīstība notiek vienlaicīgi ar fizisko attīstību, līdzās rāpošanai, tveramajām kustībai, sīkās motorikas attīstībai. Bērna fiziskā attīstība ir saistīta ar runu – rāpošana ir svarīgāka pat par aktīvu staigāšanu, fiziskie impulsi nodrošina virzību valodas apguvei, tā bērna fiziskās attīstības saistību ar runas attīstību skaidro valodas speciāliste, Latvijas Universitātes pasniedzēja Agrita Tauriņa.

Mazam bērnam ir  vajadzīgs ciešs kontakts ar vecākiem un nedalīta vecāku uzmanība.

Sešu mēnešu vecumā svarīgi, lai bērns spētu koncentrēties, pievērstu uzmanību cilvēku sejas darbībām. Pieaugušajiem darbs ar bērnu jāveido kā rituāls. Ir novērojams, ka, ja vecāki mazāk darbojas ar bērniem, tas negatīvi ietekmē bērna runas attīstību.

Profesore Tija Zīriņa skaidro, ka mazulim veidojas aktīvais un pasīvais vārdu krājums. Aktīvais ir bērna pirmie izrunātie vārdi, pasīvais – tie vārdi, ko bērns nerunā, bet saprot. Svarīgi, kādā vidē bērns dzīvo, vai ir iespējams iegūt vārdu krājuma bāzi. Pieaugušā runas paraugs ir svarīgs bērna agrīnā vecumā. Tāpēc svarīgi lasīt grāmatas bērnam priekšā. Tas palīdz, darbojoties ar ļoti maziem bērniem. Vārdi bērna valodā parādās vecumā no viena līdz diviem gadiem. Vecumā līdz trim  gadiem visaktīvāk parādās bērna runa.

Tieši šajā vecumā var novērot valodas grūtības, ja tādas ir bērnam.

Bērna valodas attīstības posmi

Divu līdz trīs mēnešu vecumā raksturīga gugināšana – izrunā patskaņus. Piecu līdz septiņu mēnešu veci bērni lallina – izrunā zilbes. Ja bērns ir kluss, neatdarina skaņas, nepagriež galvu uz trokšņa pusi, neskatās mammai sejā, tad būtu lietderīgi pārbaudīt bērna dzirdi. Jāvērtē atdarinošās kustības – ne tikai vārdiskas, bet arī fiziskas vai kopā vārdi ar kustību. Zīdainīša vecumā var parādīties pirmie signāli par valodas traucējumiem.

Ja bērns gada vecumā izrunā tikai atsevišķas skaņas, jāsāk pievērst uzmanība, gada vecumā veidojas pirmie īsie divzilbju vārdi.

Ja četru gadu vecumā bērns izrunā nepareizi lielāko daļu skaņu, tad nopietni jādomā par palīdzības iespējām.  Runas attīstība ietekmē visu bērna attīstību veselumā.

Pilnvērtīgā bērna valodā svarīgi, lai līdz pieciem gadiem runas attīstība būtu pilnībā izveidojusies un bērns varētu saprasties ar pieaugušajiem un bērniem.

Valodai ir ļoti liela nozīme. Ja valodas attīstība traucēta, bērnam nav iespējams pilnvērtīgi komunicēt. Iespējams, tādā situācijā bērns sāk agresīvi rīkoties. Līdz skolas vecumam bērnam valodas problēmas ļoti netraucē, bērns tās var neapzināties, ja apzinās, no tām nekaunas. Skolas posmā bērns citādi vērtē situāciju, izvairās no kādiem vārdiem, kuros ir neizrunājama skaņa, rodas kompleksi.

Tiem bērniem, kuriem ir runas problēmas, vēlāk var būt problēmas ar lasīšanu un rakstīšanu.

Valoda un runa attīstās vienmēr, bet pirmsskolas vecums ir sensitīvs valodas attīstības posms, kas notiek dabiski, lielākā vecumā ir grūtāk ko mainīt.

Divvalodība ģimenē

Divvalodīgā ģimenē ieteicams katram vecākam ar bērnu runāt savā valodā gramatiski pareizi. Bērns saprot, kā tētis runā, kā mamma runā. Tas strikti jāievēro. Bērnam, mācoties valodu,  veidojas aktīvo un pasīvo vārdu krājums.

Divvalodības situācijā bērnam aktīvo un pasīvo vārdu krājums veidojas divās valodās, tas ir sarežģītāk.

Tāpēc var gadīties, ka apmēram trīs gadu vecumā bērns pēkšņi nerunā, bet tas ir tikai brīdis, tad bērns atsāk runāt, divvalodības situāciju bērna valodas attīstībā skaidro logopēde Ingrīda Vuškāne.

Pēdējos gados palielinās bērnu skaits ar valodas traucējumiem, novērojusi logopēde. Tie var būt iedzimti vai veidoties fizisku saslimšanu rezultātā. “Valodas traucējumi kļūst sarežģītāki, kombinētāki, “secina Ingrīda Vuškāne.

Ja darbs ar bērna valodu sākts savlaicīgi, rezultāti būs labi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti