LTV1 četrus sestdienas rītus plkst.10.30 rādīs Zviedrijas un Vācijas kopražojuma filmu par Pepiju Garzeķi. Filmu var skatīties arī Bērnistabā.
Viena no Lindgrēnas populārajām varonēm ir Pepija Garzeķe. Sešdesmito gadu bērniem Latvijā Pepijas parādīšanās bija neaizmirstams literatūras šedevrs. Tajos laikos Latvijas bērni dzīvoja nedaudz "pelēkos toņos", runājot par to, ko varēja atļauties uzvedībā, gan arī par tā laika sistēmu, kurā negribēja izkopt izteiktu indivīdu audzināšanu sabiedrībā, un neparastā izskata meitene Pepija no netālu esošās Zviedrijas latviešu bērniem bija kaut kas eksotisks un savādāks.
Sešdesmito gadu kinofilmās ir tajā laikā neredzēti specefekti, dīvainas izdarības bērnu kompānijā, savvaļas dzīvnieki mājas apstākļos – tas viss kopā ar skaļo meitēnu, kura nedzīvo pēc noteikumiem, bet gan ir pati par sevi un nevis tā, kā sabiedrība to vēlas. Tas bija kaut kas vēl nezināms un tāpēc arī tik ļoti interesants.
Kad kaimiņzēni bija pārsteigti par to, ka Pepija pa ielu iet atmuguriski un jautāja, kāpēc viņa tā dara, tad Pepija atbildēja: “Vai tad mēs nedzīvojam brīvā zemē? Vai tad katrs nevar staigāt, kā tam patīk?”
Lindgrēnas Pepijas filmas iecienījuši ne vien bērni, bet arī pieaugušie, jo slavenais stāsts ir veidots it kā no bērna redzes viedokļa.
Pepijas tēls ir saņēmis arī daudz kritikas, jo Pepija ir meitēns, kurš runā pretī pieaugušajiem un neprot uzvesties, tomēr rakstniece Lindgrēna aizstāvēja tādu audzināšanas modeli, kas pret bērna personību izturas ar cieņu un respektē bērna domas un jūtas.
Pepijai jau 75 gadi, tomēr stāsts par rudmataino meitēnu ir laikmetīgs.
Pepijas Garzeķes četras filmas sasauks kopā dažādu paaudžu skatītājus – gan vecākus, kuri, nostaļģijas vadīti, atcerēsies bērnību, gan jaunās atvases, lai saņemtu pašapziņu, labestību, draudzību un vienkāršību.
Tieši šo vērtību ieaudzināšana mūsu bērniem būs vienmēr laikmetīga arī pēc nākamajiem 75 gadiem, jo šajā straujā digitālajā laikmetā jaunajai paaudzei ir aizvien grūtāk priecāties par lielām Pepijas kurpēm vai ūdens spaini, kurš negaidīti uzkrīt uz galvas.
Bērnistabā var klausīties ierakstus par Pepiju Garzeķi un citus autores darbus, skatīties filmu un krāsot zīmējumus.
*1967. gadā tika nodibināta ikgadēja A. Lindgrēnas vārdā nosaukta literatūras balva. Iepriekšējos gados Astridas Lindgrēnes memoriālajai balvai LBJLP nominētie Latvijas rakstnieki un mākslinieki ir: Imants Ziedonis (2011), Juris Zvirgzdiņš (2012, 2014), Anita Paegle (2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018), Reinis Pētersons (2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018), Māra Cielēna (2014, 2015), Māris Rungulis (2015), Inese Zandere (2019), Gundega Muzikante (2019, 2020), Gita Treice (2020).
