Lietisko pierādījumu muzejs savu projektu veidoja, domājot, kādi apstākļi nepieciešami, lai ir droši. Muzejs tika izveidots, strādājot ar dalībniecēm, klausoties stāstus. Vardarbības situācijām parasti nav liecinieku, tie ir tikai priekšmeti – krēsls, dienasgrāmatas, kamera, telefons, atslēgas, kas apskatāmi muzejā, skaidro Lietisko pierādījumu muzeja un platformas pieradijumumuzejs.lv veidotāja Jana Jacuka.
Bija sievietes, kuras par vararbību runāja pirmo reizi. 2020. gadā notika festivals “Homo novus”, 24 stundas stāstīja vardarbības stāstus, atceras Lietisko pierādījumu muzeja un platformas pieradijumumuzejs.lv veidotāja Laura Stašāne.
“Es esmu bijusi klātienē muzejā. Digitālā versija ir apsveicama,” secina Irina Mazurika no centra “Marta”.
"Caur šādiem priekšmetiem var uzskatāmi un precīzi nodot emocijas un cietušo pārdzīvojumus. Mani ļoti saista šī ideja, ieteiktu klausītājiem ieiet mājaslapā un "pabradāt pa tām istabiņām, paskatīties, kādus stāstus slēpj priekšmeti," atzīst Mazurika.
Runāt publiski vai runāt privāti - tas atšķiras. Publiski par vardarbību palīdz runāt pazīstami cilvēki medijos. Palīdz līdzcilvēku atbalsts, sajūta, ka netiksi nosodīta. Vaina un kauns ir emocijas, kuras ir pastāvīgi klāt cietušajai, uzsver Mazurika.
Kāpēc upuri pacieš vardarbību:
- Kauns un bailes.
- Grūtības atpazīt un pārliecināties, ka tas, kas ar tevi notiek, ir vardarbība. Konfliktus piedzīvo visi, bet trauslo robežu, kur beidzas konflikts, sākas vardarbība, ir grūti noteikt. Mazāk izglītotie domā, ka tā gadās dzīvē, augušie vardarbīgā ģimenē, uzskata, ka tā ir norma, tā var dzīvot.
- Kauns graut varonīgās ģimenes tēlu. Sievietes mēdz uzņemties vainu par notikušo.
- Informācijas trūkums, bezspēks, ja sieviete ir finansiāli atkarīga no partnera, mazāk iespējas izrauties no vardarbīgām attiecībām.
- Sabiedrībā ir izplatīta cietušo vainošana.
- Viens no mītiem ir, ka cietušās ir no sabiedrības zemākajiem slāņiem. “Martas” pieredze rāda, ka vidējais cietušais ir 25 gadus vecs, vidējā profesionālā vai augstākā izglītība, darbs un bērni. Cietušie ir arī vīrieši, ne tikai sievietes.
Pētījumi rāda, ka sieviete var iziet no vardarbīgām attiecībām astotajā reizē.
“Katru reizi, kad sniedzam atbalstu, pietuvinam sievieti fināla lēmuma pieņemšanai.
Atbalsts var būt patvēruma došana, policijas izsaukšana, jārunā ar kādu par vardarbību – piemēram, ar kaimiņiem sarunā kādu signālu, lai kaimiņi var izsaukt policiju, arī informatīvais atbalsts ir nepieciešams, uzsver Mazurika.
Pērn sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!" vāca līdzekļus vardarbības upuru atbalstam. Kā izlietoti saziedotie 407 000 eiro, skaidro "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta. Viņa arī atzīst, ka palīdzības lūgumi daudz vairāk pienākuši tieši pēc maratona noslēguma, laikā, kad tēma bija aktualizēta.
