Latviešu valodas aģentūra šajā mācību gadā pirmsskolas pedagogiem piedāvā kombinētos metodikas un latviešu valodas apguves kursus "Rotaļnodarbības latviski". Jau kopš pagājušā gada novembra Liepājā tajos divās grupās par valsts līdzekļiem mācās 40 skolotājas.
"Ja mēs dzīvojam Latvijā, mums jāzina latviešu valoda. Tagad es strādāju latviešu grupā. Pirmo gadu man bija grūtības, bet tagad zinu un redzu, ka arvien labāk un labāk es runāju latviski," skaidroja pirmsskolas skolotāja Marina Muižininkiene.
Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) "Delfīns" vadītāja Kristīne Strauta skaidroja, ka "šie pedagogi ir gan krievvalodīgie, gan lietuvieši, kuri grib uzlabot savas latviešu valodas prasmes. Viņu līmenis ir labs, bet vienmēr skolotāji ļoti vēlas uzlabot. Šie nav pirmie kursi, kurus viņi apmeklē."
"Varbūt divām kolēģēm vēl varētu pilnveidot šo valodas prasmi, bet atbilstība ir pietiekoša, lai turpinātu darbu pirmsskolas izglītības iestādē latviešu valodā," teica latviešu valodas kursu pasniedzēja Irēna Oša.
Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā bērnudārzos un 1.,4., 7. klasēs noteikta no šī gada 1. septembra, taču Liepājā vairākās pirmsskolas iestādēs mazākumtautību grupiņās jau tagad nodarbības mēģina vadīt tikai latviešu valodā.
Pirmsskolas skolotāja Larisa Fensore: "Tagad man ir sagatavošanas grupiņa, un, protams, mēs runājam latviski ar bērniem. Vismaz cenšamies. Ir bērni, kuriem grūti saprast, jo ģimenē vecāki ar viņiem runā krieviski, tāpēc bērnam grūti. Bet mēs cenšamies runāt latviski un tulkojam, ja bērns nesaprot."
Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, valdība izglītības iestādēm pērn nolēma piešķirt kopumā nepilnus 36 tūkstošus eiro dažādiem šogad īstenojamiem atbalsta pasākumiem. Arī Liepājas pašvaldība šī gada budžetā paredz atvēlēt līdzekļus latviešu valodas kursiem vēl aptuveni 60 mazākumtautību skolotājiem, taču, tā kā vēl gaidāmi budžeta grozījumi, konkrēta summa netiek atklāta. Pedagogu valsts valodas prasmes Liepājas Izglītības pārvalde sāka apzināt jau 2021. gadā un to turpina arī šogad.
"Skolās tas ir vairāku priekšmetu skolotājiem, kur esam konstatējuši, ka valodas līmenis īsti neatbilst C1 līmenim. Ir pārejas laiks, dodam cilvēkiem iespēju," skaidroja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.
Valsts valodas centrs informē, ka pērn par latviešu valodas nezināšanu administratīvi sodīti 166 pedagogi – lielākoties Rīgā. Liepājā sodu saņēmuši deviņi skolotāji, bet, pēc Izglītības pārvaldes teiktā, darbu neviens pamest negrasoties un esot apņēmības pilni apgūt valodu nepieciešamajā līmenī.
