Bērnam ir viņa bērnība, jāspēlējas, jāpavada laiks ar pārējiem. Mazu bērnu pieskatīšana ir smags darbs, pauda piecu bērnu mamma Sanita.
Psiholoģe Dace Bērziņa uzsvēra, ka ģimene ir vieta, kur mācās.
Ja māte un tēvs rūpējas par bērniem, ir normāli, ja bērns parūpējas par vecākiem, arī dažreiz var palīdzēt pieskatīt mazākos brāļus un māsas. Tas ir tikai normāli.
Likums nosaka, ka bērns ir vecāku aizgādniecībā, bērnu nedrīkst atstāt vienu līdz 7 gadu vecumam un mazākus bērnus var pieskatīt bērns no 13 gadu vecuma (bērnu tiesību aizsardzības likums).
Bērnam ir arī pienākumi – apkopt sevi, piedalīties mājas darbos.
Bērnam ar vecākiem jāvienojas par palīdzēšanu, nevar prasīt, lai bērns pārņemtu vecāku pienākumus. Ja mazāka brāļa vai māsas pieskatīšana ir ikdienas pienākums bērnam, to varētu traktēt kā bērna tiesību pārkāpumu. Sociālie dienesti sadarbībā ar Bāriņtiesu noskaidro šādu situāciju patiesību, ja saņemtas sūdzības, skaidroja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Rēzeknes nodaļas galvenais inspektors Jurijs Livdāns.
VBTAI var ieniegt arī anonīmu ziņu, izvērtē visus gadījumus. Par bērna atbalsta apjomu nepieciešams vienoties ģimenē, likums to stingri nenosaka. Vecākiem ar bērnu ir jāvienojas par palīdzības apjomu.
Sanita Saukuma uzsvēra, ka jābūt balansam starp bērna izklaidi un pienākumu ģimenē.
Uz skatītājas komentāru, ka bērnam ir jāizbauda bērnība, nevis jāpieskata mazākie brāļi un māsas, psiholoģe Bērziņa pauž, ka labā ģimenē ir savstarpēja pretimnākšana. Bērnam caur bērnību jāmācās dzīvot, tas ir priecāšanās, izklaide, situāciju prognozēšana, situāciju risināšana.
Svarīgi arī bērniem izskaidrot drošības noteikumus un rīcību dažādās situācijās, iespēju meklēt un saņemt palīdzību.
