Šādi piemēri ir:
- Aivara Kļavja romāns “Melnais akmens” (Zvaigzne ABC) pusaudžiem un jauniešiem par seno laiku vēsturi, kas papildināts ar skolnieka Emīla Mozgas trāpīgajiem zīmējumiem, par kuriem jaunais mākslinieks 2018.gadā saņēmis Starptautisko Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu par debiju grāmatu mākslā.
- Dzejoļu krājums “Brūveri brūvē” (Pētergailis) ar Pētera Brūvera un viņa meitu Indras un Zanes dzeju. Līdzās neparastajiem dzejoļiem skatāmas mākslinieces Gitas Treices oriģinālajā autortehnikā radītās “dzīvās” ilustrācijas, par tām māksliniecei 2018. gadā piešķirta Jāņa Baltvilka balvu bērnu un jauniešu grāmatu mākslā.
- Vecākus aizkustinājuši un ļāvuši gremdēties pašiem savās atmiņās meitenes piedzīvojumi Ingunas Ulas Cepītes autobiogrāfiskajā romānā “Ulsiks” (Dienas Grāmata), kas jau tulkots somu valodā un romāns arī ticis pārstāvēts ar priekšlasījumiem Krievijā.
Mazo bērnu vecuma grupā 5+ pirmo vietu ar vairāk nekā 1700 balsīm ieguvusi Mariannas Dibikas grāmata “Pastnieks pele” (Jāņa Rozes apgāds). LNB norādīja, ka tā mazos lasītājus pārsteidz ar smalki detalizētu vizuālo vēstījumu. Kanādiešu māksliniece vienlaikus ir arī teksta autore, tādējādi ar savu veikumu apliecinot, ka pasaules tendence ilustratoriem pievērsties arī teksta radīšanai, tiek augstu novērtēta no bērnu puses.
Pēc LNB aprakstītā arī franču autores Veronikas Kaplānas un ilustratora Greguāra Mabīra grāmatā “Kā vilku piemin, tā vilks klāt” (Latvijas Mediji) vizuālais noformējums raisa iztēli, mudina lasītāju savā iedomu pasaulē sekot līdzi un noticēt asprātīgi sakāpinātajam sižetam. Vēl bērniem – žūrijas ekspertiem - ļoti paticis igauņu rakstnieces Tīas Selli stāsts par bērna ikdienas gaitām “Mia ir priecīga” ar interaktīvajām Katrinas Ērlihas ilustrācijām, kas ļauj spēlēties ar atlokāmām un izvelkamām detaļām, rosinot lasītāja līdzdalību un atklājēja prieku. Māksliniecei šī ziņa bija tik svarīga, ka viņa piedalījās 9.marta pasākumā un personiski saņēma bērnu “saldo” novērtējumu – šokolādes grāmatu ar uzrakstu “Laba grāmata! Paldies!”
Bērnu žūriju 9+ grupā īpaši iepriecinājuši supervaroņi norvēģu autora Hokona Ēvreosa grāmatā “Brūne” (Pētergailis). LNB informēja, ka grāmatas oficiālā atvēršana Latvijā bija īpaši maģisks brīdis, jo tas notika klātesot Norvēģijas kroņprincim Hokonam un kroņprincesei Metei Māritai. Daudz atzinības izpelnījusies arī somu rakstnieces Sallas Simukas fantāzijas žanra darbs “Sirdsmāsas” (Zvaigzne ABC). Savukārt, emocionāli bērnus uzrunājis Nīderlandes rakstnieka Mihaela de Koka teksts un Kristīnes Ārtsenas ilustrācijas grāmatā “Kā vecmamma vislaik samazinājās” (Pētergailis), tajā skarta dziļa un nopietna tēma – caur lielu mīlestību, metaforas starpniecību atainota tuva cilvēka aiziešana.
Jaunieši 11+ vecuma grupā pirmajā vietā ir ierindojuši īrietes Kristīnes Hamillas romānu “Vislabākās zāles” (Lietusdārzs), kurā autore ir izmantojusi autobiogrāfiskus motīvus, lai aprakstītu divpadsmitgadīgā Filipa prasmi stāties pretī grūtībām: mammas smagā slimība, pirmā mīlestība un pāridarījumi skolā. Savukārt, jauniešus 15+ grupā visvairāk aizkustinājis amerikāņu rakstnieces Keisijas Vestas skolēnu mīlestības stāsts, kas nejauši aizsācies ķīmijas stundās – “P.S. Tu man patīc” (BaibaBooks). Jaunieši atzinīgi vērtējuši arī daudz skarbāko britu rakstnieces Kerijas Drūrijas triloģijas pirmo daļu – "Septītā kamera" (Jāņa Rozes apgāds), kurā aktualizēti tādi jautājumi kā korupcija tiesu sistēmā, televīzijas varenība un manipulācija ar sabiedrību. Trešo vietu 15+ grupā ieguvis vēl vienas triloģijas pirmais romāns. Tā ir Somana Čainani, amerikāņu kinorežisora un rakstnieka, savdabīgā pasaka "Labā un Ļaunā skola" (Zvaigzne ABC).
LNB rakstīja, ka sirsnīgā itālietes Andželas Naneti grāmata “Mans vectēvs bija ķiršu koks” (Jāņa Rozes apgāds), kas var tikt apzīmēta kā literatūra visiem vecumposmiem, aizkustinājusi daudzus žūrijas ekspertus, bet – īpaši Vecāku žūrijas lasītājus, liekot just līdzi itāļu ģimenei trīs paaudzēs un lasīšanas laikā notraust arī pa kādai saviļņojuma asarai. Vēl vecāki augstu novērtējuši Kai Āreleidas grāmatu “Pilsētu dedzināšana” (Latvijas Mediji), kas tulkota no igauņu valodas. Tā vēsta par XX gadsimta 50. un 60. gadiem Tartu, nodegušo pilsētu, sadegušajām dzīvēm un mazu meiteni, kas skatās pa atslēgas caurumiem.
Apbalvoti tika arī lasīšanas vēstneši katrā Latvijas reģionā:
- Kurzemes reģionā lasīšanas vēstneses titulu saņēma Lienīte Grieze, Ventspils Pārventas pamatskolas sākumsskolas klašu skolotāja.
- Latgales reģionā par lasīšanas vēstnesi kļuva pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” skolotāja Inese Svelpe no Balviem.
- No Vidzemes reģiona LNB apsveica pirmsskolas izglītības iestādes ‘Saulīte” audzinātāju Initu Gailīti no Alsviķiem.
- Zemgales reģionā LNB izcēla Māru Kuksu, kas ir ilggadēja Jelgavas bērnu bibliotēkas „Zinītis” lasītāja.
- Rīgas reģionā vēstnese ir Anita Ozoliņa, ilggadīgā Ogresgala pirmsskolas izglītības iestādes “Ābelīte” audzinātāja.
2018. gadā visaktīvāk strādājušas lasītāju žūrijas šādās Latvijas bibliotēkās:
- Jaunmārupes pamatskolas bibliotēkā (vislielākais lasītāju skaits Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā 2018 starp visām iesaistītajām bibliotēkām).
- Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā (enerģiska un daudzpusīga lasīšanas veicināšanas aktivitāšu izmantošana Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas ekspertu piesaistīšanai).
- Ogres Centrālajā bibliotēkā (iesaiste lasīšanā, cieši sadarbojoties ar visām pilsētas izglītības iestādēm un regulāra lasīšanas semināru, nodarbību organizēšana).
- Rīgas Ziepniekkalna sākumskolas bibliotēkā (Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas pārdomāta un veiksmīga integrēšana mācību procesā).
- Riebiņu novada centrālajā bibliotēkā (lasīšanas resursu un aktivitāšu efektīva izmantošana Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā 2018).
2018. gada programmas dalībnieki latviešu diasporas centros, kas izceļas ar izdomas bagātiem pasākumiem un kur piedalās liels dalībnieku skaits:
- Latviešu valodas un kultūras skola “Auseklis” Cīrihē/Bāzelē, kas saņem atzinību par literatūras vakaru organizēšanu un kopīgu lasīšanas tradīciju ģimenē veicināšanu.
- Latviešu valodas un kultūras skola "Kodoliņš" Varšavā, kas saņem atzinību kā jaunākā un aktīvākā diasporas dalībniece lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”.
Lielie lasīšanas svētki ir kā gadu ilgā lasīšanas maratona noslēgums. Lasītāju žūrijas darbojās ne vien 630 bibliotēkās visā valstī, bet arī 57 latviešu diasporas centros, no Amerikas līdz Austrālijai.
