Imanta Ramiņa operas „Lakstīgala” skanēs 2019. gada 27. janvārī plkst. 16.00 Lielajā ģildē Rīgā.
Opera Latvijas pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada nogalē, un to redzēja arī pats komponists, kurš šim notikumam par godu bija ieradies Latvijā. Operas radīšanā komponistu iedvesmojis Andersena stāsts par Lakstīgalu, kuras mīlestības dziesma spēj apburt ikvienu. Viesojoties Latvijā, I. Ramiņš intervijā Latvijas Radio 3 – ''Klasikai'' atzina: „Tā nav gluži bērnu opera. Kāpēc? Tāpēc, ka Andersens stāstus rakstīja ne tikai bērniem. Lai gan stāsti ir samērā vienkārši, tiem piemīt arī dziļums, kas labāk uztverams pieaugušajiem.”
Turpinot par pašu operu, Ramiņš piebilst:
„Operā ievītie stāsti ir kā mazi dārgakmeņi. Te ir humors, te ir patoss... Visdažādākās emocijas. Te satiekas divi lielie temati – dabīgais un mākslīgais.”
Mūzikas kritiķis Armands Znotiņš pirmizrādes recenzijā raksta: „Darbs tiešām uzrakstīts ar muzikālu izjūtu un kompozicionālu meistarību, viencēliena izrādes ietvaros ļaujot sekot mūzikas liriskajam plūdumam, emociju piesātinājumam un dramaturģiskās arhitektonikas izklāstam ar gandrīz neatslābstošu interesi.” (Latvijas Avīze: Kultūrzīmes 12.-18.XII 2018)
H. K. Andersena pasaka vēsta par Ķīnas ķeizaru, kurš, uzzinot, ka viņa valstī dzīvo brīnumskaisti dziedoša lakstīgala, uzdod saviem padotajiem sameklēt šo mazo, pelēko putniņu. Nonākot pilī, lakstīgala apbur ķeizaru tik ļoti, ka viņš nolemj putniņu paturēt. Kādu dienu ķeizars saņem dāvanu no Japānas – dārgakmeņiem rotātu spožu mākslas darbu. Tas ir mehāniskais putns – mākslīgā lakstīgala, kas ikreiz dzied vienu un to pašu dziesmu.
Drīz vien īstā, ārēji necilā lakstīgala pamet pili un tiek izraidīta no valsts. Pēc daudziem gadiem, ķeizaram esot uz nāves gultas, mehāniskais putns salūst. Mazā, dzīvā lakstīgala ierodas pilī, lai apburtu Nāvi ar savu dziesmu un atgrieztu valdniekam dzīvību. Tas ir cildinājums mūzikas dziedējošajam spēkam, patiesām vērtībām un mīlestībai.
Uzvedumā piedalās Rīgas Doma meiteņu koris ''Tiara'', divas balerīnas (Elīna Blažēvica vai Sofija Beļkina, Anastasija Sokolova vai Oļesja Čudakova), solisti Jānis Kurševs, Ance Purmale, Katrīna Paula Felsberga, Rūdolfs Bērtiņš, kā arī kamerorķestris Agneses Kanniņas vadībā. Operas uzvedumu kopā ar diriģenti Airu Birziņu veidojusi radošā komanda – režisore Māra Ķimele, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, baletmeistare Regīna Kaupuža, scenogrāfe, kostīmu māksliniece Inga Bermaka Apiaha, gaismu mākslinieks Māris Sējāns.
