Mazo Loti viņas rakstura dēļ mājās sauc par Spindzeli. Viņas vectēvs Valis ar biezajām ūsām patiesībā ir vārdā Artūrs, bet tas šoreiz nav tik būtiski. Būtiski ir tas, ka Spindzelei jāpanāk, lai vecāki nopietnāk izturētos pret vēlēšanām! Tāpēc viņa dienu pirms vēlēšanām ieslēdz ģimeni dzīvoklī. Lai durvis atslēgtu, ģimenei kā īstās vēlēšanās jāievēlē atbildīgais, kurš situāciju atrisinās… Tas ir stāsts par dramaturga Laura Gundara bērnu grāmatu “Vaļa balss”. Viss sācies ar domu –
kā lai bērnam paskaidro, kas ir vēlēšanas un kāpēc tās ir svarīgas?
“Un tāds bērns netālu mājās ir, kurš var pajautāt: klausies, bet kas tās vēlēšanas vispār tādas ir? Un, godīgi sakot… kā mēs katrs darām? Mēs taču izstāstām, kas ir vēlēšanas tādā ideālā veidā, un pēc tam nākošajā dienā, un to es dzirdu arī jūsu radio, cilvēki saka: “Es jau nu gan uz vēlēšanām neeju, priekš kam!” Bet viņš, visticamāk, iepriekšējā vakarā bērnam ir izstāstījis, cik tas ir vajadzīgi un kā tiek pārvaldīta valsts. Tāpēc šo paradoksu kaut kā gribējās ielikt arī šajā grāmatā,” skaidro grāmatas autors.
Spindzele vēl iet bērnudārzā, taču šī ir grāmata visai ģimenei, arī lielajiem, saka Gundars.
“Tā ir grāmata, kuru vecāks var lasīt priekšā bērnam, un viņi par to var parunāties. Un patiesībā man jau ir tāda, dažs varētu teikt, naiva doma. Jā, nu, parunājāt par ideāliem, kas tad ir? Vienalga jau nekas nebūs! Bet man tomēr ir tā naivā doma, ka tomēr – ja jaunāks cilvēks uzzina par tiem ideāliem un kaut kā iesēj sevī šo ideālās sabiedrības sēklu, tad varbūt viņš netālā nākotnē būs stipri sakarīgāks par mums, par tām paaudzēm, kas šobrīd ir aktīvas un balsot spējīgas,” stāsta dramaturgs.
Pats savas jaunības vēlēšanas Lauris Gundars atceras kā pilnīgi nesvarīgas, un tieši tādēļ griboties, lai šo laiku piedzīvojušie nākamajām paaudzēm nenodod to pašu nolemtības sajūtu.
“Toreiz, starp citu, vēlēšanas bija jau no 16 gadiem. Es tiešām 16 gadu vecumā pirmoreiz biju vēlēšanu iecirknī, man iedeva puķi, bet jau toreiz bija pilnīgi skaidrs – vari iet, vari neiet, no tā jau tāpat nekas nemainās. Un mēs esam aizmirsuši, ka šodien mēs tomēr varam kaut ko mainīt. Toreiz – gan ne,” uzsver Lauris Gundars.
Grāmata klajā nākusi izdevniecībā “Liels un mazs”. Tās galvenā redaktore Inese Zandere saka: Laurim Gundaram savās bērnu grāmatās padodas apvienot prātošanu par svarīgiem jautājumiem ar spraigu sižetu, kas notur mazā lasītāja uzmanību. Bērniem nav vienalga, kas notiek pieaugušo pasaulē, saka Zandere un ilustrē to ar košu piemēru:
„Mums reiz bija tāda sadzīviska draugu saruna par to, kurš ir gājis uz vēlēšanām un kurš nav. Un mūsu pulkā bija viens skeptiķis, kurš teica, ka viņš nav gājis un nav balsojis. Un ka neesot vērts tur vispār neko iesākt, jo latvieši tik un tā ir pļekas. Un, kad mazie bērni, bērnudārznieki, izdzirdēja šo frāzi, viņi kā sarunājuši abi pielēca kājās un vienā balsī kliedza: “Tu pats esi pļeka! Latvieši nav nekādas pļekas!” Jo viņi nevarēja pieņemt domu, ka arī viņus, kas ir latvieši, kāds varētu uzskatīt par pļekām!” stāsta Zandere un piebilst:
viss sākas ar cieņu pašam pret sevi.
“Neiet balsot nozīmē, ka tu neturi sevi ne par ko, ka tu spļauj pats sev virsū un uzskati, ka tev nav nekādas nozīmes šīs sabiedrības dzīvē,” ir pārliecināta Zandere.
Izdevēja arī aicina iepazīties ar fragmentu no grāmatas: “Kad ļaudis dodas uz vēlēšanām, tad katram ir viena balss, ar ko var nobalsot. To Spindzele zina. Ne jau īstā balss, kas kaklā. Ievelkot ķeksīti vēlēšanu lapiņā par kādu, ko gribam ievēlēt, jo uzskatām par gana labu un gudru, cilvēks uz brīdi aizdod savu balsi tam, kurš ievēlēts, lai viņš četrus gadus runātu to visu balsīs, kuri viņam savas aizdevuši. Un lielo balsis taču noteica arī viņas pašas, Spindzeles, laimīgu vai nelaimīgu dzīvošanu! Tātad tās bija vēl divreiz svarīgākas balsis. Tik reizes svarīgākas, cik mājās ir to cilvēku, kam vēl nav 18. Viņas mammai un tētim bija plus viena balss. Nu, tas ir, plus Spindzele. Kādam citam lielajam – pat plus sešas! Un tieši tāpēc tēta teiktais, ka viņi tikai tā, starp citu, noskries garām vēlēšanu iecirknim, Spindzelei šķita pilnīgi nesaprotams.”
Laura Gundara grāmatu “Vaļa balss” atvērs sestdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur būs arī vēlēšanu iecirknis, kurā varēs nobalsot lielie, bet mazajiem turpat notiks savas vēlēšanas. Tajās būs gan balsošanas biļeteni, gan spriešana par deputātu kandidātiem, kuri gan šoreiz būs literāri varoņi.
Abas grāmatas par Spindzeli un viņas ģimeni ar flomāsteriem krāšņi ilustrējusi māksliniece Anete Melece.
