Artis ir aktieris, kas strādā Nacionālajā teātrī un Ģertrūdes ielas teātrī, Māra savulaik Kultūras akadēmijā ieguvusi diplomu režijā, iemēģināta arī aktiera profesija, bet pēcāk viņa skolojusies par dārznieci Bulduros. Pirms vairākiem gadiem ģimene izdarījusi izvēli par labu dzīvei laukos, kur Artis tagad būvē savu, kā viņi paši smej, bišu impēriju, Māra "rada dārzu un mājas", cep maizi un atzīst – vēlētos nonākt situācijā, kad lielāko daļu sev vajadzīgās pārtikas viņi varētu izaudzēt paši.
Ikdienu Drozdovi dokumentē "Instagram" kontā "dzīvot_laukos", jo uzskata – laukos dzīvot vajadzētu ja ne visiem, tad noteikti lielākam skaitam jaunu cilvēku.
Lielākā māsa Madara un brālis Andrejs mācās Zemgales vidusskolā un mūzikas skolā, mazā māsa Rūta laimīgi dzīvo laukos un pagaidām arī nezina, kas ir bērnudārzs.
Lestenē ģimene dzīvo apmēram sešus gadus, tās ir Arta vecāku dzimtas mājas. Māju cēlis viņa vecāsmammas tētis.
"Likās labāka vide, kur bērniem uzaugt, un piepildītāka tā dzīve ārpus darba laika," bilst Artis.
Viņš Lestenē pavadījis arī visas bērnības vasaras.
"Bērniem tas bija tāds Dieva brīnums šeit atrasties," atzīst Māra. "Vienkārši izlaid bērnu ārā, un viņi ir nodarbināti, kad beiguši mācīties. Jebkurā gadalaikā daudz nav jānodarbojas ar to. Ir arī skaisti vienkārši redzēt dabas un dzīves ritējumu."
"Kā izaug redīss," piebilst Artis.
Māra vērtē, ka, dzīvojot laukos, pamatvērtības vienkāršāk nonāk pie bērniem. Dzīvojot Lestenē, Drozdovi paši audzē dārzeņus, mēģinājuši arī audzēt vistas. Pienu iegādājas pie kaimiņiem un mācās paši radīt tālāk citus piena produktus. Māra pati cep maizi. Stāstot par maizes cepšanu, Māra atklāj, ka, lai to īstenotu, ir jādabū ieraugs.
"Jāsadraudzējas ar viņu, kas ir brīnišķīgs process. Viņš ir kā mājdzīvnieks, – tu viņu pabaro, viņš uzbriest, vai arī viņam kaut kas nepatīk un tad viņš nebriest un sāk uzvesties savādāk," stāsta Māra.
Otrais ieraugs pie viņas dzīvos jau ilgāku laiku.
Savukārt Arta lieta ir bites. Iepriekš viņš naudu vairāk pelnījis Rīgā.
"Bija pietiekami daudz darba Rīgā. Kaut kādā brīdī saproti, ka tu dzīvo laukos un strādā Rīgā, lai varētu atļauties dzīvot laukos. Drusku jocīgs tas aplis sanāk. (..) Kaut kā man pakausī tās bites visu laiku bija sēdējušas. Man vectēvam bija bites, kaut ko biju pamēģinājis, bet nekad nebija laika. Tad fantastiski uznāca kovids, bija laba pauze, bija iespēja skolā izmācīties biškopību, pabūt pie profesionāliem cilvēkiem, paskatīties, kā viņi strādā. Šobrīd esmu sākumā, mēģinu uzbūvēt pats savu "bišu impēriju"," atklāj Artis. "Āķis lūpā, lai turpinātu."
Madara atklāj, ka vajag 20 stropus, lai būtu miljons bišu. Šobrīd saimniecībā ir 26 stropi, Artis ir pārliecināts, ka vajag vairāk. Madarai patīk palīdzēt tētim pie bitēm. Viņai patīk arī gatavot ēst, un ģimeni viņa lutina ar saldajiem. Savukārt Andrejs labprāt brauc ar traktoru. Lai braukšana nebūtu "pa tukšo", viņš arī kultivē laukus.
Savā "Instagram" kontā Drozdovi dalās ar plānu nedēļas ēdienkartei. Šādu plānošanu arī rosinājusi dzīve laukos, kad jādomā, ko iegādāties, kad veikals nav tepat aiz stūra, kad jādomā, kā izmantot pašu izaudzēto.
"Instagram" konts tapis, jo patīk dalīties, jo ir forši dzīvot laukos un ir forši padalīties ar to, kas ir jauki.
"Cilvēkiem ir daudz visādu priekšstatu, kā ir dzīvot laukos, ko tas nozīmē, cik šausmīgi tas ir, bet īstenībā tas ir vairāk attieksmes jautājums. Man liekas svarīgi pastāstīt, ka te skaisti, ka tas ir tā vērts. Tas, ka ir jāpļauj daudz zāles, ka ir dubļaini ceļi, tik un tā ir tā vērts, ka ir vairāk tā skaistuma," uzskata Māra.
Viņa atzīst, ka nebūt neuzskata, ka visiem cilvēkiem vajadzētu dzīvot laukos, bet noteikti vairāk cilvēkiem vajadzētu dzīvot laukos. Ir daudzi, kas saka, ka gribētu, bet viņi to nedara.
"Liekas, ka pilsētā baigais komforts, ka te būs šausmīgi viss. Tā jau nav. Vari paskatīties uz lietām savādāk. Man liekas briesmīgi, ka ir iestāstīts, ka grūti uzreiz nozīmē slikti. Tā jau nav. Ir forši, ka ir grūti un tu vari tikt galā ar savām grūtībām, un no tām grūtībām var kaut kas rasties," vērtē Māra.
"Tas "Instagram" ir brīnišķīga vieta, kur parādīt, ka vistas dēj olas un, lai no olas izšķiltos cālis, ir vajadzīgs gailis," stāsta Māra. "Mums pāris cilvēki ir pajautājuši, vai tas ir obligāti."
Artis iebilst viedoklim, ka katrai nodarbei ir savs speciālists un pašam nevajadzētu darīt to, to un vēl to. Jā, būs varbūt dārgāk, pirmo reizi būs ne tik kvalitatīvi, bet tas arī ļauj pilnveidoties un paša izdarītajam ir cita vērtība.
