Kad Alenas Morštainovas romāns “Hana” nonācis tulkotāja rokās, sākumā viņam šķitis, ka būs kas līdzīgs Vizmas Belševicas „Billei”, taču drīz vien kļuvis skaidrs, ka norises virzās uz Māra Bērziņa „Svina garšas” pusi. Lai gan „Hanas” fināls nav tik fatāls, tomēr romāns tulkotājam atstāja tikpat spēcīgu pēcgaršu. Arī čehu literatūra pēdējos gados bieži vien pievēršas savas vēstures sāpīgajām vietām, un to ir pietiekami daudz ̶ sākot ar holokaustu, turpinot ar vāciešu izdzīšanu pēc kara un beidzot ar visai lielas čehu sabiedrības daļas nekritisko un naivo piesliešanos komunistiem un Padomju Savienībai četrdesmito gadu beigās.
Ja čehu sieviešu vārdu Hana uzraksta ar mazo burtu, tad iznāk vārds ‘hana’, kas nozīmē ̶ kauns, negods. Romāna kontekstā - apkaunojums un negods ir pieļaut varmācību pret citiem cilvēkiem. Autore kādā intervijā atzīst, ka vēlējusies, lai tā būtu grāmata par savstarpēju iepazīšanu, iecietību un izpratni. Lai gan ebreju vajāšana ir būtiska sastāvdaļa uz patiesiem notikumiem balstītajā sižetā, tomēr četrus gadus ilgušās darba tapšanas gaitā autorei galvenais ir bijis parādīt to, kas nekur nav pazudis, proti, ļaunums mūsos. Kāpēc cilvēku miljoni tik viegli iespaidojas no baismīgas ideoloģijas un gatavi uz necilvēcīgu rīcību? Kāpēc cilvēki allaž meklē to, kas viņus šķir, nevis cenšas atrast to, kas viņus vieno? To pašu gribas jautāt arī man, bet atbilde laikam meklējama cilvēka dabā.
Ja pastāv kas tāds, kas pārbauda cilvēka mūža patiesumu, tad tās ir ciešanas. Un, ja ir kas tāds, kas dzīvi padara bezvērtīgu, tad tās ir ciešanas, kuras cilvēks nodara citiem. Bet ja nu cilvēks ir bez vainas? Ja nu viss ir tikai apstākļu sakritība un cilvēks ir tikai likteņa instruments?
Ir 1954. gada ziema, un deviņgadīgā Mira, par spīti vecāku aizliegumam, dodas uz upi vizināties uz ledus gabaliem. Viņa iekrīt ūdenī, tāpēc nepaklausība nāk gaismā un par to viņu soda, ģimenes svinībās neiedodot kēksiņu. Bērnības nerātnība Miras dzīvē kļūst par būtisku pavērsiena punktu. Seko traģēdija, kas viņu uz ilgiem gadiem piesaista nerunīgajai un depresijas māktajai tantei Hanai. Pamazām atklājas Miras ģimenes likteņi – vēsture, kas viņas dzīves straumē turpmāk peld gluži kā ledus gabals.
Neatbildēts paliek vien jautājums, vai likteņa ledus gabals tomēr reiz izkusīs…
Rakstniece Alena Mornštainova (Alena Mornštajnová) dzimusi 1963. gadā, absolvējusi angļu un čehu valodas studijas Ostravas Universitātes Filozofijas fakultātē.
Viņa ir piecu populāru grāmatu autore, kuras tikai Čehijā vien izdotas vairāk nekā 120 000 eksemplāru lielā metienā.
Romāns “Hana” tulkots 15 valodās. Grāmata izdota Vācijā, Lielbritānijā, Itālijā, Polijā, Bulgārijā, Maķedonijā, Slovēnijā, Ungārijā, Horvātijā, Slovākijā un citās valstīs. Beidzot romāns uzsāk ceļu pie Latvijas lasītāja.
