Pedagogu deficīts Latvijas skolās ar katru gadu kļūst arvien jūtamāks, un problēma pavisam samilza aizgājušā gada nogalē, kad darbu pameta vai arī to uzteica vairāki simti pret kovidu nevakcinēto skolotāju. Esošie pedagogi noveco, un atrast vietā citus kļūst arvien grūtāk.
Jelgavas novadā šis rīts sācies ar ziņu, ka kādas skolas 3. klase paliek bez skolotāja. Pedagogs, kas uz laiku piekritis aizvietot prombūtnē esošo kolēģi, sapratis, ka nav spēka turpināt šo darbu. Pašvaldībā atzīst, ka situācija ir kritiska un mainīga, un ir bijis periods arī ar iztrūkstošām mācību stundām atsevišķām klasēm un atsevišķos mācību priekšmetos.
"Risinājumi ir visdažādākie. Mums jau bija Aizupes skola, kur caur vecāku atbalstu, caur sociālajiem tīkliem meklēja vēstures skolotāju, un, par laimi, arī atrada," situāciju ar skolotāju trūkumu raksturo Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja p. i. Ginta Avotiņa.
Pašvaldību savienības aplēses par situāciju decembrī liecina, ka Latvijā kopā trūkst vairāk nekā 1300 pedagogu. Visvairāk tādos mācību priekšmetos kā dizains un tehnoloģijas, matemātika, latviešu valoda. Uz kādu laiku viņus var aizvietot esošie, bijušie vai topošie pedagogi, bet ar to nevar rēķināties ilgtermiņā, brīdina pašvaldības.
Skolu direktori ir pierunājuši vēl tos pedagogus, kas jau bija aizgājuši pensijā, lai viņi atgriežas – vai uz dažām stundām, vai uz kādu klasi, vai uz kādu grupu. Bet tas ir īstermiņa risinājums. Vēl ir sameklēti visi studējošie absolventi, kas vien varētu būt ar patriotiskām jūtām, lai atgrieztos skolā un mācītu to, ko nesen ir mācījušies, pauž Avotiņa.
Nevakcinēto pedagogu atstādināšana ir daļa no problēmas. Kovida, attālināto mācību un jaunā satura ieviešanas dēļ pensionētie skolotāji izvēlas darba gaitām pielikt punktu, bet augstskolas nespēj sagatavot tik daudz skolotāju, cik vajadzīgs. Apstākļos, kad daudzas skolas rēķinās ar topošajiem speciālistiem, lietderīga būtu arī neklātienes studentu finansiāla atbalstīšana, piemēram, sedzot daļu studiju maksas, norāda Jelgavas novadā.
Tie varētu būt arī neklātienes studenti, kas varētu būt kā risinājums, ka cilvēki dodas strādāt un viņiem tad nebūtu jāmaksā par studijām, jo šobrīd tā patiešām ir, ka klātienē ir iespējams šo budžeta vietu saņemt, bet neklātienē ir maksas vietas, skolotāju sagatavošanu raksturo Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela.
Taču šādu variantu politiskā līmenī nevirza. Jau vēstīts, ka brīnuma receptes un ātru risinājumu situācijas uzlabošanai nav. Vismaz daļu jeb 100 pedagogus skolām uz nākamo septembri ministrija cer sagatavot sadarbībā ar trim universitātēm un "Iespējamās misijas" programmu "Mācītspēks". Tā ir iespēja profesionāļiem, kuriem jau ir pabeigta augstākā izglītība, gada laikā iegūt pedagoga kvalifikāciju.
"Tie ir zinoši savas jomas profesionāļi, kuri redz savu nākotni skolā un vēlas dot savu ieguldījumu izglītībā," par programmas dalībniekiem saka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).
Pieteikšanās programmai "Mācītspēks" sākusies šodien, un intensīvas dalībnieku apmācības ieplānotas vasarā.
