Šī ir pirmā apmācību nedēļa, kurā terapijas pamatus stāstīja profesors no Itālijas. Starp klausītājiem dažādu jomu speciālisti – psihologi, pedagogi, logopēdi, ergoterapeiti un arī Sanita Purakalna, kas pēdējos sešus gadus strādā kā “PEP mamma” jeb profesionāla atbalsta persona māmiņām.
Viņa stāstīja: “Mana ikdiena paiet, atbalstot ģimenes, kuras audzina bērniņus no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam, un nereti mani uzrunā ģimenes, kuras audzina bērniņus ar autiskā spektra traucējumiem. Līdz ar to es varu atbalstīt viņus emocionāli, bet iztrūka šī praktiskā pieredze un zināšanas.”
Apmācību laikā speciālisti arī praksē vēros esošo terapeitu darbu un viņu pavadībā paši izmēģinās strādāt ar šiem bērniem.
Apmācību programmas vadītāja Ieva Bite norādīja: “Kā tas ir autiskā spektra traucējumos, tieši komunikācijas sfēra ir tā, kas ir apgrūtināta. Un, ja cilvēks nevar pateikt to, kas viņam ir vajadzīgs, vai to, kas viņam ir būtiski, to, kas sāp, nomoka un tā tālāk, tad mums vajag metodes, kas palīdz to saprast. Un, kas, protams, palīdz to mainīt. Tā būtība ir tāda, ka mēs mēģinām novērtēt tieši jomas, kurās ir problēmas un veidojam plānu, kā šīs trūkstošās prasmes attīstīt.”
Bērnu, kuri saņēmuši šādu terapiju agrīnā vecumā, diagnoze nemainās, taču izpausmes ir ne tik smagā formā. Un viņi var mācīties vispārizglītojošās skolās, būtiski uzlabot savu dzīvi. Un pieprasījums pēc speciālistiem ir milzīgs, norādīja Latvijas Autisma apvienībā.
“Piemēram, bija skolas, kas tā arī pateica, ka šis bērns mums ir par smagu, dodieties mājmācībā vai meklējiet ko citu. Ir ģimenes, kas maina skolas vienu pēc otras tikai tāpēc, ka speciālistiem un pedagogiem nav izpratnes,” atzīmēja Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa.
Tagad gan ir pārliecība, ka situācija būs labāka, jo galu galā daudzi topošie speciālisti nāk no bērnudārziem, skolām, ārstniecības iestādēm, un iegūtās prasmes viņi varēs pielietot arī savos tiešajos darba pienākumos.
