Senatnē tumšajā rudens vai ziemas laikā svētku sastāvdaļa būtu maskošanās. Latviešu tradīcijai raksturīgi, ka lielākajā vairumā maskas tika radītas uz vietas. Pienāca svētku vakars, un masku materiālus savāca no visa, kas mājās pieejams, pauž masku tradīciju pētniece Aīda Rancāne.
Lielākais maskošanās laiks ir Ziemassvētku vakars. Gāja no mājas mājā, tad kādā lielākā mājā palika, lai uzdancotu.
Masku grupu nosaukumi tiek pielāgoti svētkiem, kuros tās dodas. Masku tēli ir dažādi, tradīcija ir pieļāvusi, ka masku tēli piedalās dažādos svētkos, ne konkrētas maskas konkrētos svētkos.
Pasaulē pārsvarā maskojas vīrieši vai sievietes pēc reproduktīvā vecuma. Mūsu reģionā maskojas arī sievietes.
Sociālantropoloģe Agita Lūse pauž, ka katrā tradīcijā ir kas unikāls, ir atrodams daudz kopīgā maskošanās tradīcijās dažādos laikos un pasaules vietās.
Broņeslava Maļinovska teorija saka, ka rituāliem ir noteikta funkcija sabiedrībā tradīcijās laikā un vietā. Maskošanās tradīcijas ir mazināt trauksmi cilvēkos, maskošanos veic pirms atbildīgiem pasākumiem.
Maskošanās ir citādība, vaļība un sociālā statusa maiņa; kad svētki beidzas, tad iestājas atkal kārtība, uzsver Rancāne.
